Kārlis Kundziņš

Kārlis Kundziņš Personīgā informācija Dzimis 1850. gada 3. maijā Sīpeles pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1937. gada 18. novembrī (87 gadi) Smiltene Latvija Tautība latvietis Vecāki Kārlis, Karolīne Brāļi Ludvigs Kundziņš, Ādolfs Kundziņš Dzīvesbiedre Šarlote (dzimusi Eggert) Bērni Rita (prec. Treu) Kārlis Kundziņš Pauls Kundziņš Aleksandrs Kundziņš Haralds Kundziņš

Literārā darbība Nodarbošanās rakstnieks, mācītājs Valoda latviešu valoda Augstskola Tērbatas Universitāte

Kārlis Kundziņš (1850—1937) bija Smiltenes luterāņu mācītājs, rakstnieks. LELB virsvaldes loceklis (1928—1937).

Dzīves gājums

Dzimis 1850. gada 3. maijā (21. aprīlī pēc vecā stila) Sīpeles pagasta "Kundziņu" saimnieka Kārļa Kundziņa un Karlīnes ģimenē (mājvieta tagad Dobeles pagastā). Mācījās Jelgavas reālskolā (līdz 1865) un Jelgavas ģimnāzijā (1865—1870). Publicēja rakstus par latviešu vēsturi „Baltijas Vēstnesī”. Studēja teoloģiju Tērbatas Universitātē (1871—1875), vadīja latviešu studentu literāros vakarus (1874—1875). Pēc teoloģijas kandidāta grāda iegūšanas 1876. gadā bija mācītāja amata kandidāts Dobelē un Tukumā, tad Puzes palīgmācītājs (1879—1880), pēc tam Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs un no 1920. gada LELB Valkas iecirkņa prāvests un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docētājs. 1932. gadā iesvētīja Brīvības pieminekļa pamatakmeni Rīgā.

Miris 1937. gada 18. novembrī Smiltenē.

Darbi

• Tēvu tēvu ticība tautas dziesmās (1872)
• Ernesta Glika nopelni (1873)
• Vecais Stenders savā dzīvē un darbā (1879)
• Kārlis Hūgenbergers (1988)
• Priekš divsimt gadiem (1889)
• Kronvalda Atis (1905)
• Aleksandrs Vēbers (1912)
• Ko mums stāsta vecās baznīcas grāmatas (1924)
• Autobiogrāfija