Kārlis Lēberehts Bekmanis

Vikipēdijas lapa
Kārlis Lēberehts Bekmanis
Kārlis Lēberehts Bekmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1809. gada 16. decembrī
Miris 1879. gada 17. janvārī (69 gadi)
Dzīves vieta Krimulda, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija), Sanktpēterburga
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās mācītājs
Vecāki Johans Gotfrīds Bekmanis, Kristīne Doroteja Juliāna Bekmane
Brāļi Frīdrihs Jūlijs Bekmanis, Eduards Bekmanis
Māsas Šarlote Bekmane, Jūlija Bekmane
Dzīvesbiedre Karolīne Sema Konkordija Plato, Ida Marija Sofija Plato
Bērni Voldemārs Kārlis Ferdinands Bekmanis, Zelma Bekmane, Kārlis Vilhelms Leonards Bekmanis, Ida Marija Bekmane, Johans (Ivans) Kārlis Jūlijs Bekmanis, Lēberehts Teodors Bekmanis

Kārlis Lēberehts Bekmanis, (Karl (Carl[1]) Leberecht (Lebrecht) Bäckmann, dzimis 1809. gada 16. decembrī Valtermuižā (Waltershof), Talsu apriņķī, Kurzemē[2] - šobrīd Kandava, miris 1879. gadā[3] 17. novembrī Pēterburgā[2]) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1833. gada līdz 1835. gadam kalpojis luterāņu draudzē Minskā[4]. No 1835. gada kalpojis Krimuldas baznīcā[5]. No 1855. gada līdz 1875. gadam Pēterburgas Svētās Katrīnas draudzes mācītājs[6]. Pēterburgā 1855. gadā atvēris labdarības biedrību trūkumcietējiem, 1875. gadā labdarības iestādi nabadzīgām sievietēm, 1860. gadā atraitņu namu, bet 1871. gadā bāreņu patversmi, pārbūvēja Svētās Katrīnas baznīcu (Церковь Святой Екатерины, Большой проспект Васильевского острова, д. 1а), Pēterburgā pēc arhitekta W. Langwagen projekta, 1875. gadā veselības stāvokļa dēļ atkāpās no mācītāja amata[7].

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēvs — Johans Gotfrīds Bekmanis (Johann Gottfried Bäckmann), māte — Kristīne Doroteja Juliāna Bekmane (Julie Dorothea Baeckmann vai Christina Dorothea Juliane Bäckmann), dzimusi Gētlinga (Göttling) (1789).

Pirmā sieva — Karolīne Konkordija Bekmane (Karoline Selma Concordia Baeckmann (Plato); 1812. gads Vidzemes guberņā - ap 1834, Minska). Otrā sieva - Ida Marija Sofija Bekmane, dzimusi Plato (Ida Marie Sophie Baeckmann (Plato)) (1813.gada 20. maijs Iļķēnmuižā (Hilchensfahr), Vidzemes guberņā, tagad Kadagas apkārtne - 1883. gada 11. janvārī Pēterburgā).[2]

Bērni:[8]

  1. Voldemārs Kārlis Ferdinands Bekmanis, (Woldemar Karl Ferdinand Bäckmann), dzimis 1838. gadā Krimuldā, miris 1904. gadā Pēterburgā
  2. Zelma Bekmane (Selma Bäckmann), dzimusi 1840. gadā, mirusi 1886. gadā
  3. Kārlis Vilhelms Leonards Bekmanis, (Carl Wilhelm Leonhard Bäckmann), dzimis 1843. gadā, miris 1909. gadā
  4. Ida Marija Bekmane (Ida Marie Bäckmann), dzimusi 1845. gada 28. novembrī (10.decembrī)Krimuldas mācītājmuižā, mirusi 1926. gada 7. oktobrī Kauniainen Somijā
  5. Johans (Ivans) Kārlis Jūlijs Bekmanis, (Johannes (Иван) Karl Julius (Карлович) Bäckmann (Бекман)), dzimis 1847. gada 26. septembrī, miris 1921. gada 21. decembrī Tērbatā
  6. Lēberehts Teodors Bekmanis, (Leberecht Theodor Bäckmann), dzimis 1850. gadā, miris 1882. gadā

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bäckmann, Carl Lebrecht. Der Friede, den Christus seinen Gläubigen giebt : Predigt, gehalten zur Eröffnung der Provinzial-Synode in Walk im Jahre 1843. Riga: gedruckt in der Muellerschen Buchdruckerei, 1843.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bäckmann, Carl Lebrecht. Der Friede, den Christus seinen Gläubigen giebt : Predigt, gehalten zur Eröffnung der Provinzial-Synode in Walk im Jahre 1843. Riga: gedruckt in der Muellerschen Buchdruckerei, 1843.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 4. oktobrī.
  3. Evangelisch-Lutherische St.-Katharinen Gemeinde auf der Wassilij-Insel in St. Petersburg - http://st-katharina-orgel.ru/deutsch.html Arhivēts 2013. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
  4. Busch, E. H. von. Ergänzungen der Materialien zur Geschichte und Statistik des Kirchen un Schulwesens der Ev.-Luth. Gemeinden in Russland. Band 1. St.Petersburg/Leipzig: Gustav Haessel, 1867. S.37, 697-699.
  5. Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.38-39.
  6. Die Evangelisch-lutherischen Gemeinden in Russland: Eine historisch-statistische Darstellung, Band 1. Buchdruckerei J. Watsar, 1909. S.17
  7. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 30. septembrī. Skatīts: 2013. gada 4. oktobrī.
  8. Genealogie G. Chaudry (Schumacher) - http://gedbas.genealogy.net/person/descendants/1119422142