Kārlis Lobe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Lobe
Kārlis Lobe
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 26. martā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Jaunpiebalgas pagasts "Janēni" (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1985. gada 9. jūlijā (90 gadi)
Flag of Sweden.svg Zviedrija, Stokholma
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis
Dienesta laiks 1916. — 1920.
1920. — 1940.
1941. — 1945.
Valsts Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: Vācija Trešais reihs
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Komandēja 12. Bauskas kājnieku pulks
280. Bolderājas policijas bataljons
43. ieroču SS grenadieru pulks
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Otrais pasaules karš

Kārlis Lobe (dzimis 1895. gada 26. martā, miris 1985. gada 9. jūlijā) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis Lobe ir dzimis Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta "Janēnos". Beidzis Piebalgas draudzes skolu un 1914. gadā Lauksaimniecības skolu Pleskavas tuvumā.

Pirmais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1916. gadā absolvē kara skolu, iestājas 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kur Ziemassvētku kaujās ir rotas komandieris. Aleksandra Grīna darbā "Dvēseļu putenis" Lobes vārds minēts vairākās vietās. 1918. gada Kolčaka armijā cīnās pret Sarkano Armiju un gadu vēlāk kādu laiku ir Vladivostokas nodibinātā Imantas pulka komandieris.

Latvijas armijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā atgriezās Rīgā un iestājās Latvijas armijā. No 1921. gada kapteiņa pakāpē ir mācībspēks Kara skolā. 1932. gadā beidz Augstākos Kara Akadēmiskie kursus. No 1935. gada februāra komandē 4. Zemgales kājnieku divīzijas 12. Bauskas kājnieku pulku. 1938. gadā aprīlī pārcelts uz Kara skolu. 1939. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi - leitnantu un iecelts par 1. Kurzemes kājnieku divīzijas 2. Ventspils kājnieku pulka štāba priekšnieku. Baigā gadā laimējās izvairīties no aresta un deportācijas.

Vācu dienestā un Latviešu leģionā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu leģiona pulku komandieri pēc zvēresta nodošanas 1943. gada aprīlī, no kreisās 43. pulka komandieris pulkvežleitnants Lobe, 42. pulka komandieris pulkvežleitnants Veiss, 33. pulka komandieris pulkvedis Janums, 32. pulka komandieris pulkvedis Krīpens, 15. (1.). artilērijas pulka komandieris pulkvedis Skaistlauks un 34. pulka komandieris pulkvedis Apsītis.

Pēc Trešā Reiha iebrukuma PSRS Lobe kļuva par Ventspils apriņķa pašaizsardzības spēku vadītāju. Pagaidām nav īsti noskaidrota Lobes dalība holokausta realizēšanā Latvijā. [1]. Arī Latvijas vēsturnieku komisijas darbu 18. sējumā [2] (124. lpp) rodama pretrunīga informācija.

1941. gada beigās Lobi ieceļ par Latvijas pašaizsardzības spēku štāba priekšnieku. Gadu vēlāk viņš ar 280. Bolderājas policijas bataljonu piedalās smagās cīņās Latvijas pierobežā pret sarkanajiem partizāniem. Ar 1943. gada pavasari ir Latviešu leģiona - 19. ieroču SS grenadieru divīzijas 43. grenadieru pulka komandieris, cīnās Volhovas frontē, kur iemanto iesauku "Imanta"; 43. pulku iesauc par Imantas pulku, Lobes štābs pazīstams kā Imantas sēta, bet pašam Lobem vīri velta šādu pantiņu:

Imanta nevaid miris,

Viņš tikai izliekas.

Viņš bārdu nodzinis,

Par Lobi uzdodas[3].

1944. gadā tiek paaugstināts par pulkvedi un iecelts par divīzijas kājnieku priekšnieku, piedalījās kaujās Opočkas rajonā un Vidzemē. 1944. gada beigās iecelts par sākotnējo latviešu būvpulku komandieri Vācijā, bet nacionāli/latviskās nostājas dēļ nodots vācu kara tiesai. Kara beigās uz gadu internēts angļu okupācijas zonā.

Trimdā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam aktīvi darbojies trimdas latviešu organizācijās Vācijā, piemēram, Daugavas Vanagos, un pēc pārcelšanās uz Stokholmu 1950. gadā to turpinājis darīt Zviedrijā. Zviedrijas Latviešu Centrālā Padomes aktīvs loceklis.

Pēc vairākiem Baltijas universitātē nolasītiem referātiem 1948. gada 4. maijā latviešu studentu korporācija Fraternitas Imantica uzņem pulkvedi Lobi par savu pirmo goda filistru.

Kārlis Lobe miris Stokholmā 1985. gada 9.jūlijā.

Citāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"No latviešu zemes cēlies un izaudzis, nesaraujamām saitēm ar Māti Latviju siets, es ticu, ka nekur manās mūža gaitās nebūs tik raženas, mans darbs tik svētīgs, nedz maize tik sātīga kā mana tēvu zeme. Tikai tur, brīva latviešu tauta un neatkarīga Latvijas valsts, es apzinos savas dzīves piepildījumu, labklājību un laimi. Tādēļ mans pirmais pienākums ir svešumā cīnīties par latviešu tautas brīvību un Latvijas neatkarību." (1947)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Valsts prezidenta mājas lapa
  2. http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/item_1641_Vesturnieku_komisijas_raksti_18_sejums.pdf
  3. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1975, 3.sējums, 174. lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]