Kārlis Popers

Vikipēdijas lapa
Kārlis Popers
Karl Popper
Kārlis Popers
Personīgā informācija
Dzimis 1902. gada 28. jūlijā
Valsts karogs: Austroungārija Vīne, Austroungārija
Miris 1994. gada 17. septembrī (92 gadi)
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Vispārīgā informācija
Skola, tradīcija liberālisms
Nozīmīgas idejas kritiskais racionālisms, atvērtā sabiedrība, atspēkojamība
Galvenās intereses epistemoloģija, racionalitāte, zinātnes filozofija, loģika, sociālā filozofija, politiskā filozofija, metafizika, prāta filozofija
Skolotājs Kārlis Bīlers
Ietekmējies no Sokrats, Aristotelis, Renē Dekarts, Imanuels Kants, Artūrs Šopenhauers, Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis, Alberts Einšteins, Sērens Kirkegors, Ludvigs Vitgenšteins, Vīnes pulciņš, Frīdrihs Hajeks, Alfrēds Tarskis, Bērtrands Rasels, Edmunds Bērks, Džons Stjuarts Mills, Deivids Hjūms
Ietekmējis Frīdrihs Hajeks, Miltons Frīdmans, Imre Lakatošs, Pauls Feierābends, Džordžs Soross, Ernsts Gombrihs, Ralfs Dārendorfs, Helmūts Šmits, Konrāds Lorencs, Pīters Medavars, Ernests Gelners, Nasims Talebs, Džons Eklss, Rodžers Penrouzs, Stīvens Hokings
Nozīmīgi darbi Atvērtā sabiedrība un tās ienaidnieki (The Open Society and Its Enemies, 1945)

Kārlis Raimunds Popers (vācu: Karl Raimund Popper, angļu: Karl Raimund Popper; dzimis 1902. gada 28. jūlijā, miris 1994. gada 17. septembrī) bija austriešu-britu ebreju izcelsmes filozofs un Londonas Ekonomikas skolas profesors. Viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem 20. gadsimta zinātnes filozofijas pārstāvjiem. Tāpat viņš rakstīja par sociālo un politisko filozofiju. K. Popers bija pretinieks visiem skepticisma veidiem un formām, konvencionālismam, relatīvismam zinātnē.[1] Dzīves laikā saņēmis vairākus apbalvojumus un pagodinājumus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]