Kārlis Vilhelms Kupfers

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Vilhelms Kupfers
Karl Wilhelm von Kupffer
Kārlis Vilhelms Kupfers
Personīgā informācija
Dzimis 1829. gada 14. novembrī
Lestenē
Miris 1902. gada 16. decembrī (73 gadi)
Minhenē, Vācijā
Tautība Vācbaltietis
Zinātniskā darbība
Zinātne medicīna, bioloģija
Alma mater Tērbatas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas", kas vēlāk tika sauktas par Kupfera šūnām

Kārlis Vilhelms Kupfers (vācu: Karl Wilhelm von Kupffer, dzimis 1829. gada 14. novembrī Lestenē; miris 1902. gada 16. decembrī Minhenē) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1829. gada 14. novembrī dzimis Lestenē luterāņu mācītāja Kārļa Hermaņa Kupfera (1797–1860) un Henrietes Andrea ģimenē. 1848.-1854. gadā studējis medicīnu Tērbatas universitātē. 1854.-1855. gadā strādājis par ārstu Kurzemē. 1855.-1858. gadā prorektora palīgs Tērbatas universitātes Anatomijas institūtā, studējis Vīnē, Berlīnē un Getingenē. 1858.-1865. gadā pirmais prozektors un ārkārtas profesors Tērbatas universitātes Anatomijas institūtā. 1866.-1867. gadā atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas" (vēlāk tika sauktas par Kupfera šūnām) sava habilititācijas darba ietvaros Ķīles universitātē. 1867.-1872. gadā histoloģijas un anatomijas profesors Ķīles universitātē. 1872.-1874. gadā pildīja Tērbatas universitātes rektora amata pienākumus. 1875.-1880. gadā anatomijas, embrioloģijas un salīdzinošās anatomijas katedras vadītājs Kēnigsbergas universitātē Austrumprūsijā. Pētījis filozofa Imanuela Kanta galvaskausu. 1880.-1901. gadā histoloģijas un embrioloģijas profesors Minhenes universitātē. Bavārijas Zinātņu akadēmijas loceklis (1881), ieguvis bruņinieka titulu Karl Wilhelm Ritter von Kupffer (1889).

Atklājumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aprakstījis kuņģa dziedzeru šūnu inervāciju ar nervu fibrillām. Atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas", kas viņa vārdā tiek sauktas par "Kupfera zvaigžņveida šūnām". Ar īpašas krāsošanas metodes palīdzību parādījis žults kapilāru eksistenci aknās. Viens no modernās embrioloģijas pamatlicējiem, veicis salīdzinošus pētījumus par zivju un putnu embriju attīstību.

Darbi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • De medulla spinalis textura in ranis ratione imprimis habita indolis substantiae cinereae, medicīnas doktora disertācija Tērbatas universitātē (1854)
  • Untersuchungen über die Textur des Rückenmarks und die Entwicklung seiner Formelemente, Leipciga (1857)
  • De embryogenesi apud chironomos observationes, Diss. pro venia legendi, Ķīles universitāte (1866)
  • Beobachtungen über die Entwicklung der Knochenfische, Arch Mikroskop Anat 4 (1868) 209–272
  • Das Verhältnis der Drüsennerven zu Drüsenzellen, Arch Mikroskop Anat 9 (1873) 387–395
  • Über Differenzierung des Protoplasmas an den Zellen tierischer Gewebe, Schr. d. naturwiss. Ver. f. Schleswig-Holstein (1875) 229–242
  • Über Sternzellen der Leber, Arch Mikroskop Anat 12 (1876) 353–358
  • Immanuel Kants Schädel (kopā ar F. Bessel-Hagen), Kēnigsberga (1880)
  • Über den Nachweis der Gallenkapillaren und spezifischen Fasern in den Leberläppchen durch Färbung, Sitzungsber. d. Ges. f. Morphol. u. Physiol. 5 (1889) 82–86
  • Über Sternzellen der Leber, Anat Anz 14 (1898) (Ergänzungsh.) 80–86
  • Über die sog. Sternzellen der Säugetierleber, Arch Mikroskop Anat Entwicklungsgeschichte 54 (1899) 254–288

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Erhart Kahle: Kupffer, Karl von. In: Histor. Komm. b. d. Bayer. Akad. d. Wiss. (Hrsg.), Neue Deutsche Biographie, 13. Bd., Berlin 1982, S. 319
  • Julius Pagel (Hrsg.): Biographisches Lexikon hervorragender Ärzte des 19. Jahrhunderts. Berlin 1901, S. 930–931
  • August Hirsch (Hrsg.): Biographisches Lexikon der hervorragenden Ärzte aller Zeiten und Völker. Berlin 1929–1934, Bd. 3, S. 634–635
  • Rückert: Zum 70. Geburtstage Karl v. Kupffers. Münchn Med Wschr 46 (1899) 1539
  • Karl v. Bardeleben: Carl Wilhelm v. Kupffer. Dtsch Med Wschr 29 (1903) 58
  • Carl Voit, In: Sitzungsber. d. math.-physikal. Klasse d. Kgl. Bayer. Akad d. Wiss. 33 (1903) 492–512
  • Chronik d. Ludwig-Maximilians-Universität München. München 1903, S. 9–12
  • Gottfried Egerer: Personalbibliographie von Professoren und Dozenten der Anatomie an der Medizinischen Fakultät der Universität München im ungefähren Zeitraum von 1879–1945. Diss. Erlangen-Nürnberg 1970

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]