Kārlis XI

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis XI
Karl XI
Karl XI i kröningsdräkt.jpg
Tituls Zviedrijas karalis
Pie varas 1660. gada 13. februāris
- 1697. gada 5. aprīlis
Kronēts 1675. gada 28. septembris
Priekšgājējs Kārlis X
Pēctecis Kārlis XII
Dinastija Pfalcu-Cveibrikenu dinastija
Tēvs Kārlis X
Māte Hedviga Eleonora no Holšteinas-Gotorpas
Sieva Dānijas princese Ulrika Eleonora
Dzimis 1655. gada 4. decembrī
Karogs: Zviedrija Zviedrija, Stokholma
Miris 1697. gada 15. aprīlī
Karogs: Zviedrija Zviedrija, Stokholma
Apglabāts Ridarsholmas baznīca, Stokholma

Kārlis XI (zviedru: Karl XI; dzimis 1655. gadā, miris 1697. gadā) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660. gada līdz savai nāvei 1697. gadā. Vienlaikus viņš bija arī Livonijas hercogs un valdnieks Zviedru Vidzemes teritorijā.

Pilns tituls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Olivas miera līguma Zviedrija likumīgi ieguva Zviedru Vidzemes teritoriju, tādēļ karalis Kārlis XI svarīgākos dokumentus cita starpā parakstīja kā Livonijas hercogs, kas apliecināja viņa pretenzijas uz šo pārmantoto titulu:

"Mēs, Kārlis XI, no Dieva žēlastības zviedru, gotu, vendu karalis, Somijas lielfirsts (lielkņazs), Skones, Igaunijas, Livonijas, Karēlijas, Brēmenes, Verdenes, Štetīnas, Pomerānijas, Kašūbijas un Vandālijas hercogs, Rīgenes firsts (kņazs), Ingrijas un Vismāras kungs, kā arī Reinzemes pfalcgrāfs, Bavārijas, Julihas, Klēves un Bergas hercogs u.t.t."

(latīniski: Nos Carolus XI., Dei Gratia Suecorum, Gottorum Vandalorumque Rex, Magnus Princeps Finlandiae, Dux Scaniae, Esthoniae, Livoniae, Careliae, Bremae, Verdae, Stetini, Pomeraniae, Cassubiae et Vandaliae, Princeps Rugiae, Dominus Ingriae et Wismariae, nec non Comes Palatinus Rheni, Bavariae, Iuliaci, Cliviae et Montium Dux, etc., etc., zviedriski: Wij Carl med Gudz Nâde Sveriges, Giötes och Vendes Konung, Storförste til Finland, Hertig uti Skâne, Estland, Lifland, Carelen, Bremen, Verden, Stettin, Pomern, Cassuben och Venden, Förste till Rügen, Herre öfver Ingermanland och Wissmar, så och PfalzGrefve til Rhein, i Bayern, til Iulich, Clewe och Bergen Hertig.) [1]

"Livonijas lielhercoga" titulu šajā laikā lietoja arī Polijas karaļi Jans II Kazimirs, Mihals Koributs Višņoveckis un Jans III Sobeskis, kas arī pēc Livonijas ziemeļu daļas zaudēšanas zviedriem pretendēja uz šo pārmantojamo titulu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kārlis XI dzimis 1655. gada 4. decembrī Stokholmā Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava un viņa sievas Hedvigas Eleonoras ģimenē. Jau piecu gadu vecumā viņš pēc tēva nāves tika pasludināts par Zviedrijas ķēniņu, bet līdz pilngadības saniegšanai lielvalsti pārvaldīja viņa māte un pieci augstākie valdības pārstāvji valsts kanclera Magnusa Gabriela Delagardija (Magnus Gabriel de la Gardie) vadībā. Sliktās valsts pārvaldes dēļ Zviedrijas finanses un armija atradās sliktā stāvoklī. Pēc tam, kad zviedru karaspēks cieta zaudējumus Zviedrijas-Brandenburgas karā (1674–1679), jaunais karalis atstādināja Delagardiju un pats ķērās pie karaspēka vadīšanas. Pateicoties sava sabiedrotā Francijas karaļa Ludviķa XIV panākumiem, karalis Kārlis XI noslēdza miera līgumu ar Brandenburgu, Dāniju un Nīderlandi bez lieliem zaudējumiem, tomēr zviedru kara flote zaudēja savu noteicošo stāvokli Baltijas jūrā.

Karalis Kārlis XI mira 1697. gadā pēc ilgstošas slimības 41 gada vecumā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Pfalcas-Cveibrikenas dinastijas valdnieks COA country se house of Palatinate.svg
Priekštecis:
Kārlis X
Zviedrijas karalis
1660. - 1697.
Pēctecis:
Kārlis XII