Kārlis Zāle

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Zāle
Karl Zale1940.jpg
Dzimis 1888. gada 28. oktobrī
Valsts karogs: Krievija Mažeiķi, Krievijas impērija (tagad Karogs: Lietuva Lietuva)
Miris 1942. gada 19. februārī (53 gadu vecumā)
Valsts karogs: Ostlande Rīga, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Nozares tēlniecība
Slavenākie darbi Brīvības piemineklis, Brāļu kapi

Kārlis Zāle (dzimis 1888. gada 28. oktobrī Mažeiķos, miris 1942. gada 19. februārī Rīgā) bija latviešu tēlnieks, kura nozīmīgākie darbi ir Brīvības piemineklis un Brāļu kapu memoriālais ansamblis (abi gan ir kopdarbi ar citiem māksliniekiem). Viens no mākslinieku biedrības "Sadarbs" radītājiem.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Profesionālo izglītību Zāle ieguva Kazaņas mākslas skolā, vēlāk devās uz Maskavu, kur strādāja Stepana Erzjas darbnīcā. 1915. gadā viņš devās uz Petrogradu, kur iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā, bet 1917. gadā — Pēterburgas Mākslas akadēmijā (kā brīvklausītājs). 1921. gadā Zāle devās uz Berlīni, kur piedzīvoja ekspresionisma un — tēlniecībā — konstruktīvisma uzplaukumu.

1923. gadā Zāle atgriezās Rīgā un sāka veidot Brāļu kapu memoriālo ansambli, kuru darināšanai izvēlējās Allažu šūnakmeni. Ansambļa autori ir pats Zāle, kā arī arhitekti Andrejs Zeidaks, Pēteris Feders un Aleksandrs Birzenieks. 1927. gadā gatava bija pirmā skulptūra — "Ievainotais jātnieks", nākamajā gadā Zāle uzsāka darbu pie otra "Ievainotā jātnieka", kā arī galvenās — Mātes Latvijas skulptūras. Ansamblis tika atklāts 1936. gadā.

Brīvības piemineklis

No 32 piedāvājumiem veidot Brīvības pieminekli tika izvēlēti trīs mākslinieki — Kārlis Zāle, Teodors Zaļkalns un Kārlis Zemdega; no šiem trim izvēlējās Zāli. Pieminekļa celtniecība tika uzsākta 1931. gadā. Zāle pieminekli izvēlējās veidot kopā ar arhitektu Ernestu Štālbergu. Pieminekli veido 13 skulpturālas grupas un ciļņi, smailes augstums ir 41 metrs. Skulptūras tika veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp Itālijas travertīna un Somijas granīta (gaišpelēks un sārts). Brīvības piemineklis lielā mērā tika uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tā atklāšana notika 1935. gada 18. novembrī.

No 1936. līdz 1940. gadam, kā arī no 1941. līdz 1942. gadam Zāle vadīja Mākslas akadēmijas Tēlniecības meistardarbnīcu. Kārlis Zāle bija LU studentu biedrības Konkordija Valdemārija biedrs.

Zāle darinājis arī Andreja Pumpura kapa pieminekli, Raiņa krūšutēlu Nacionālajam teātrim.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

K Zale av.png
  • Jānis Siliņš,"Brīvības Piemineklis", —Brīvības Pieminekļa Komiteja, —Rīga, —1935.
  • Apsītis V. Brāļu kapi. —Rīga, —1982.
  • Apsītis V. Kārlis Zāle. —Rīga, —1988.
  • "Kārlis Zāle", —Rīga, —Liesma, —1988, ISBN 5-410-00439-6
  • Rīga: enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
  • Māra Caune "Brīvības piemineklis: tautas celts un aprūpēts", — Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds, —Rīga, —2002, ISBN 9984-19-253-9
  • Enciklopēdija, Māksla un arhitektūra. Biogrāfiās. —Rīga, —"Preses nams", —2000, ISBN 9984-00-361-2.