Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos netālu no Krievijas robežas, Kārsavas novada centrs. Pilsēta atrodas Rītupes kreisajā krastā pie Sanktpēterburgas - Varšavas dzelzceļa un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā.
Latgaļi Kārsavas tagadējā teritorijā dzīvo apmēram kopš 8. gadsimta. Kārsava, izsenis apdzīvota vieta ar vairākiem latgaļu pilskalniem, izvietojusies Rītupes krastā 31 km uz ziemeļiem no Ludzas. 12.-13. gs. sākumam Kārsavas teritorija ietilpa latgaļu valsts Atzeles novada Abelenes sastāvā.[nepieciešama atsauce]
Līdz 1763. gadam apdzīvotā vieta bija sādža, 1928. gada 11. februārī Kārsavai tika piešķirtas pilsētas tiesības.
Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu miestu deva 1763. gadā uzceltā katoļu baznīca.[nepieciešama atsauce] Atrazdamās pie noslogota pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, Kārsava izveidojās par tirdzniecības centru. Smags trieciens miestam bija franču karaspēka nodarītie postījumi 1812. gadā, kuru sekas bija jūtamas vairākus gadu desmitus.
Kārsava atrodas uz robežas starp Adzeles pacēlumu, Abrenes nolaidenumu un Zilupes līdzenumu, un Burzovas pauguraini, teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots 96 - 112 m v.j.l., Kārsavu ietver Kārsavas gala morēnas paugurgrēdas nelielie pauguri, kuru relatīvais augstumus ir no 10 līdz 25 m. Augstākie punkti - ZR daļā Žurilovas kalns (123 m v.j.l.), DA daļā – Malnavas pacēlums (120 m v.j.l.). Pamatieži atrodas 80 –100 m v.j.l. Tos veido dolomīti un dolomītmerģeļi, bet pamatiežu virsmu sedz kvartāra nogulumi - galvenokārt smilšmāli, smiltis; nogulumu vidējais biezums variē robežās no 4,8 – 10,5 m, ZA daļā tas ir 3,9 m; Kūdras nogulumi sastopami Šņitkas ielejā. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā ir 5 – 2 m no zemes virsas līmeņa. Paaugstināts gruntsūdens līmenis (2 - 1 m) ir dažviet gar upēm un virzienā uz Rītupi. Grunts nestspēja pilsētas teritorijā ir vidēji 1 – 2,5 kg /cm2.[2]
Nokrišņu daudzums līdz 700 mm, aptuveni 500 mm no tiem nokrīt vasarā. Vidējā gada gaisa temperatūra ~ 4,5oC, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +17,6oC, bet ziemā - -7oC; siltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais – februāris. Bezsala periods ilgst 185 – 235 dienas. Ziemas periodā zeme caursalst līdz 105 cm dziļumam, bet vidēji – 59 cm.
| Nacionālais sastāvs |
| Tautība |
|
|
Procenti |
|
| latvieši |
|
65% |
| krievi |
|
32% |
| citi |
|
3% |
Latvijas novadu centri  |
|
|
|
|
|
Norādīta vieta, kur atrodas novada administrācija; 1 novada dome atrodas ārpus novada teritorijas.
|
|
Kārsavas novada dome
