Kārsava

Kārsava
Novada pilsēta
Kārsavas kultūras nams
Ģerbonis
Kārsava
Koordinātas: 56°47′02″N 27°41′05″E
Valsts	Latvija
Novads	Ludzas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1928. gada
Vēsturiskie nosaukumi	Korsova vācu: Karsau latgaliešu: Kuorsova
Platība
• Kopējā	4,1 km2
• sauszeme	4,0 km2
• ūdens	0,1 km2
Iedzīvotāji (2023)
• kopā	1 856
• blīvums	461,7 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-5717
Kārsava Vikikrātuvē

Kārsava ir pilsēta Latgales austrumos, Ludzas novadā, netālu no Krievijas robežas, agrākā Kārsavas novada centrs. Pilsēta atrodas Rītupes kreisajā krastā, 31 km uz ziemeļiem no Ludzas, pie Pēterburgas—Viļņas dzelzceļa līnijas un autoceļu A13, P48, P49 un P50 krustojumā.

Vēsture

Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas Impērijas laikā.

Tagadējo Kārsavas teritoriju apmēram kopš 8. gadsimta apdzīvoja latgaļi. Apkārtnē atrodas vairāki latgaļu pilskalni. 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā Kārsavas teritorija ietilpa latgaļu valsts Atzeles novada Abelenes sastāvā. Pēc krustnešu iekarojumiem teritorija nonāca Rīgas arhibīskapijas valdījumā.

Līdz 1763. gadam apdzīvotā vieta bija sādža. Izšķirošu impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu miestu deva 1763. gadā uzceltā katoļu baznīca. Atrazdamās pie noslogota pasta ceļa starp Rēzekni un Ostrovu, vēlāk pie Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas, Kārsava izveidojās par tirdzniecības centru. Stacijā pieturēja starptautiskais ekspresvilciens Nord-Express. 1928. gada 11. februārī Kārsavai tika piešķirtas pilsētas tiesības.

Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums

Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca Kārsavas pilsētas centrā

• Malnavas Romas katoļu baznīca (1763. gads) – valsts arhitektūras piemineklis.
• Kārsavas pareizticīgo baznīca (19. gadsimta pirmā puse) – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
• Malnavas kapliča Kārsavā (19. gadsimta pirmā puse) – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis

Ģeogrāfija

Kārsava atrodas uz robežas starp Adzeles pacēlumu, Abrenes nolaidenumu un Zilupes līdzenumu, un Burzovas pauguraini, teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots 96 - 112 m v.j.l., Kārsavu ietver Kārsavas gala morēnas paugurgrēdas nelielie pauguri, kuru relatīvais augstumus ir no 10 līdz 25 m. Augstākie punkti - ZR daļā Žurilovas kalns (123 m v.j.l.), DA daļā – Malnavas pacēlums (120 m v.j.l.). Pamatieži atrodas 80 –100 m v.j.l. Tos veido dolomīti un dolomītmerģeļi, bet pamatiežu virsmu sedz kvartāra nogulumi - galvenokārt smilšmāli, smiltis; nogulumu vidējais biezums variē robežās no 4,8 – 10,5 m, ZA daļā tas ir 3,9 m; Kūdras nogulumi sastopami Šņitkas ielejā. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā ir 5 – 2 m no zemes virsas līmeņa. Paaugstināts gruntsūdens līmenis (2 - 1 m) ir dažviet gar upēm un virzienā uz Rītupi. Grunts nestspēja pilsētas teritorijā ir vidēji 1 – 2,5 kg /cm2.

Klimats

Nokrišņu daudzums līdz 700 mm, aptuveni 500 mm no tiem nokrīt vasarā. Vidējā gada gaisa temperatūra ~ 4,5^oC, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +17,6^oC, bet ziemā - -7^oC; siltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais – februāris. Bezsala periods ilgst 185 – 235 dienas. Ziemas periodā zeme caursalst līdz 105 cm dziļumam, bet vidēji – 59 cm.

Demogrāfija

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1920 1 915 —     1935 1 870 −2.3% 1959 3 147 +68.3%	Gads Iedz. ±% 1970 3 360 +6.8% 1979 3 600 +7.1% 1989 3 177 −11.8%	Gads Iedz. ±% 2000 2 722 −14.3% 2011 2 231 −18.0% 2021 1 923 −13.8%

Nacionālais sastāvs Tautība Procenti latvieši    65% krievi    32% citi    3%

Novadnieki

• Anatolijs Danilāns (1943), ārsts gastroenterologs

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kārsava.