Kērlings

Vikipēdijas lapa
Kērlings
Kērlings
Pamatinformācija
Augstākais pārvaldes orgāns WCF
Citi nosaukumi Chess On Ice, The Roaring Game
Pirmsākumi vēlie viduslaiki, Karogs: Skotija Skotija
Reģistrētie spēlētāji 1 500 000[1]
Īpašības
Kontakts starp
sportistiem
Komandas 4 komandā (pāru spēlē 2)
Veids komandu sports
Ekipējums Kērlinga slotas, kērlinga akmeņi, kērlinga apavi
Olimpiskās spēles 1924. gadā un atgriešanās 1998. gadā

Kērlings ir ziemas sporta veids, kas, iespējams, radies Nīderlandē jau 16. gadsimtā, jo Pītera Brēgela 1565. gada gleznotajā "Ziemas ainavā ar putnu slazdu" redzami zemnieki, kas uz aizsaluša kanāla spēlē kaut ko līdzīgu kērlingam. Tomēr par modernā kērlinga pamatlicējiem tiek uzskatīti skoti.

Kērlinga spēlēšana starptautiskos mērogos ir notikusi jau 19. gadsimtā Eiropā un Ziemeļamerikā, tomēr nav pieejami oficiāli avoti par jebkādām notikušām sacensībām līdz pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm 1924. gadā Šamonī, kad Lielbritānija uzvarēja Zviedriju un Franciju triju valstu izpildītā šī sporta veida demonstrācijā. Arī 1932. gadā šis sporta veids tika iekļauts demonstrējamo sporta veidu sarakstā. Kopš 1998. gada ziemas olimpiskajām spēlēm kērlings ir iekļauts ziemas olimpisko spēļu programmā.

Mūsdienās kērlingu visvairāk spēlē Kanādā (aptuveni 1,2 miljoni spēlētāju, konkurē ar hokeju), Skotijā (20 tūkstoši), ASV (15 tūkstoši) un Šveicē (13 tūkstoši spēlētāju). Pasaules kērlinga federācija apvieno 46 federācijas, Latvija tajā iestājās 2001. gadā, kad kērlingu Latvijā aizsāka Jānis un Iveta Ozollapas.

Kērlingā izmantotie akmeņi ir diezgan smagi, to masa sasniedz 20 kilogramus. Lai atvieglotu akmeņu ievadīšanu, spēlē tiek izmantoti speciāli apavi – "slīdzolītes". Visi olimpiskajās spēlēs izmantotie kērlinga akmeņi "nāk" no vienas un tās pašas neapdzīvotas salas netālu no Skotijas sauszemes.[nepieciešama atsauce]

Kērlinga akmens no granīta
Vecā stila kērlinga akmens

Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles laukuma izmēri ir 4,28 metri reiz 42,57 metri, tajā sacenšas divas komandas.

Komandas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vienības sastāvā ir četri pamatsastāva spēlētāji un vismaz viens rezervists. Katram ir savs uzdevums. Komandas spēli vada līderis (Skip), un viņa nosacīto žestu rīkojumi tiek izpildīti bez ierunām.

Mērķis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spēles mērķis – iespēlēt savas komandas akmeņus pēc iespējas tuvāk "mājas" centram.

Spēles gaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cik vienas komandas akmeņi izvietoti tuvāk centram par otras komandas akmeņiem – tik punktus šī komanda var ierakstīt savā aktīvā. Spēle sastāv no 8 vai 10 gājieniem (End). Katrā gājienā jebkurš komandas spēlētājs noteiktā secībā raida mērķī divus akmeņus. Savukārt akmens ceļa garuma un tā kustības trajektorijas koriģēšanai divi no laukuma spēlētājiem intensīvi strādā ar birstēm. Veiksmīgākie "birstētāji" pagarina akmens slīdējumu pat par 6 metriem un sev vēlamajā virzienā izmaina rotējošā akmens trajektoriju. Parasti 8 gājienu spēle ilgst 2 stundas.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://web.archive.org/web/20140302012222/http://sports.yahoo.com/top/news?slug=ycn-10481401