Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals Калининградская область
—  apgabals  —
Angrapas upe
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Municipālo veidojumu karte
Oficiālā valoda	krievu valoda
Valsts	Krievija
Centrs	Kaļiņingrada
Administratīvais iedalījums	22 Kaļiņingrada Jantarnijas pilsētas rajons Laduškinas pilsētas rajons Mamonovo pilsētas rajons Pioņerskas pilsētas rajons Sovetskas pilsētas rajons Svetlijas pilsētas rajons Bagrationovskas rajons Baltijskas rajons Čerņahovskas rajons Gurjevskas rajons Gusevas rajons Gvardejskas rajons Krasnoznamenskas rajons Ņemanas rajons Ņesterovas rajons Ozjorskas rajons Poļeskas rajons Pravdinskas rajons Slavskas rajons Svetlogorskas rajons Zeļenogradskas rajons
Platība
- Kopā	15 100 km²
Iedzīvotāji (2010)
- Kopā	941 474
- Etniskais sastāvs	krievi (86,4 %) ukraiņi (3,7 %) baltkrievi (3,6 %)
Mājaslapa: http://www.gov39.ru/

Kaļiņingradas apgabals (krievu: Калининградская область) ir Krievijas federācijas subjekts pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos. Tam nav robežu ar pārējo Krievijas teritoriju. Krievijas apgabals, kas atrodas vistālāk uz rietumiem.

Vēsturiski šī teritorija bijusi seno prūšu apdzīvota, līdz 12. gadsimtā to iekaroja Vācu ordenis nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga. 1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. 1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu. 1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju. Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā Austrumprūsija tika piešķirta Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no teritorijas) un PSRS (ziemeļu daļa, ar galvaspilsētu Kēnigsbergu). Vācu iedzīvotāji evakuējās vai tika padzīti. Austrumprūsijas galvenā pilsēta Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu. Apgabalā ieradās citi iedzīvotāji, lielākoties etniski krievi.

Kaļiņingradas apgabals ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem. Šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu. Zvejniecība.

Administratīvais iedalījums

Administratīvi Kaļiņingradas apgabals ir sadalīts Kaļiņingradas pilsētā, 6 pilsētu rajonos (городской округ) un 15 rajonos (муниципальный район).

• Kaļiņingrada (Калининград)

• Jantarnijas pilsētas rajons (Янтарный городской округ)
• Laduškinas pilsētas rajons (Ладушкинский городской округ)
• Mamonovas pilsētas rajons (Мамоновский городской округ)
• Pioņerskas pilsētas rajons (Пионерский городской округ)
• Sovetskas pilsētas rajons (Советский городской округ)
• Svetlijas pilsētas rajons (Светловский городской округ)

• Bagrationovskas rajons (Багратионовский район)
• Baltijskas rajons (Балтийский район)
• Čerņahovskas rajons (Черняховский район)
• Gurjevskas rajons (Гурьевский район)
• Gusevas rajons (Гусевский район)
• Gvardejskas rajons (Гвардейский район)
• Krasnoznamenskas rajons (Краснознаменский район)
• Ņemanas rajons (Неманский район)
• Ņesterovas rajons (Нестеровский район)
• Ozjorskas rajons (Озёрский район)
• Poļeskas rajons (Полесский район)
• Pravdinskas rajons (Правдинский район)
• Slavskas rajons (Славский район)
• Svetlogorskas rajons (Светлогорский район)
• Zeļenogradskas rajons (Зеленоградский район)

Pilsētas

Kaļiņingradas apgabalā ir 22 pilsētas (kursīvā rajona nozīmes pilsētas)

Kaļiņingrada — 431 402 iedz. Sovetska — 41 705 iedz. Čerņahovska — 40 449 iedz. Baltijska — 32 697 iedz. Guseva — 28 260 iedz. Svetlija — 21 375 iedz. Gvardejska — 13 899 iedz. Zeļenogradska — 13 026 iedz. Gurjevska — 12 431 iedz. Ņemana — 11 798 iedz. Pioņerska — 11 017 iedz.

Svetlogorska — 10 772 iedz. Mamonova — 7 757 iedz. Poļeska — 7 581 iedz. Bagrationovska — 6 579 iedz. Ozjorska — 4 740 iedz. Slavska — 4 614 iedz. Ņesterova — 4 595 iedz. Pravdinska — 4 323 iedz. Laduškina — 3 787 iedz. Krasnoznamenska — 3 522 iedz. Primorska — 1 956 iedz.

Iedzīvotāju etniskais sastāvs

tautības	1959	%	1970	%	1979	%	1989	%	2002	%	2010	%
iedzīvotāji kopā	610885	100,00%	731936	100,00%	807985	100,00%	871159	100,00%	955281	100,00%	941873	100,00%
krievi	473861	77,57%	564469	77,12%	632717	78,31%	683563	78,47%	786885	82,37%	772534	82,02%
ukraiņi	35717	5,85%	48044	6,56%	54656	6,76%	62750	7,20%	47229	4,94%	32771	3,48%
baltkrievi	57178	9,36%	68808	9,40%	72465	8,97%	73926	8,49%	50748	5,31%	32497	3,45%
lietuvieši	21262	3,48%	23376	3,19%	19647	2,43%	18116	2,08%	13937	1,46%	9769	1,04%
armēņi	524	0,09%	740	0,10%	953	0,12%	1620	0,19%	8415	0,88%	9226	0,98%
vācieši	648	0,11%	1068	0,15%	1218	0,15%	1307	0,15%	8340	0,87%	7349	0,78%
tatāri	2202	0,36%	2752	0,38%	3226	0,40%	3556	0,41%	4729	0,49%	4534	0,48%
ebreji	4520	0,74%	4517	0,62%	3816	0,47%	3200	0,37%	1599	0,17%	1123	0,12%
mordvieši	3360	0,55%	3280	0,45%	3678	0,45%	3482	0,40%	2320	0,24%	1600	0,17%
poļi	3287	0,54%	4028	0,55%	4245	0,52%	4287	0,49%	3918	0,41%	2788	0,30%
čuvaši	2786	0,46%	2713	0,37%	2668	0,33%	2671	0,31%	2027	0,21%	1384	0,15%
uzbeki	427	0,07%	198	0,03%	320	0,04%	519	0,06%	631	0,07%	2245	0,24%
moldāvi	218	0,04%	796	0,11%	874	0,11%	1342	0,15%	1116	0,12%	1045	0,11%
čigāni	802	0,13%	930	0,13%	1022	0,13%	1223	0,14%	1447	0,15%	1251	0,13%
latvieši	672	0,11%	1085	0,15%	986	0,12%	978	0,11%	709	0,07%	524	0,06%
azerbaidžāņi	194	0,03%	574	0,08%	664	0,08%	1881	0,22%	2959	0,31%	3282	0,35%
kazahi	165	0,03%	393	0,05%	219	0,03%	522	0,06%	631	0,07%	748	0,08%
gruzini	235	0,04%	578	0,08%	473	0,06%	523	0,06%	681	0,07%	578	0,06%
tadžiki			62	0,01%	128	0,02%	158	0,02%	309	0,03%	515	0,05%
kirgīzi			28	0,00%	25	0,00%	105	0,01%	109	0,01%	482	0,05%
un citi	2801	0,45%	3497	0,47%	3985	0,49%	7025	0,80%	7683	0,80%	7607	0,80%
nenoteikta	26	0,00%	un citi		un citi		98	0,01%	8859	0,93%	48021	5,10%