Kaiju dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaiju dzimta
Laridae (Vigors, 1825)
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)
Lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Apakškārta Kaijveidīgie (Lari)
Dzimta Kaiju dzimta (Laridae)

Kaiju dzimta (Laridae) ir tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) kosmopolītiska jūrasputnu dzimta, kas apvieno 55 sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs. To tuvākie radinieki ir zīriņu dzimtas (Sternidae) sugas. Līdz pat 21. gadsimtam lielākā daļa kaiju dzimtas sugu tika klasificētas kaiju ģintī (Larus), bet attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, dzimtas sistemātika ir ievērojami mainījusies un ir izveidotas vairākas jaunas ģintis.[1] Agrāk pie kaiju dzimtas piederēja arī zīriņi (Sterninae) un klijkaijas (Stercorariinae), bet pēc jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem abas apakšdzimtas ir izdalītas atsevišķās dzimtās.

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sudrabkaija (Larus argentatus) ir viena no visbiežāk sastopamajām kaijām Latvijā
Mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus) ir mazākais kaiju dzimtā

Latvijā dzīvo vai vismaz vienu reizi ir novērotas 17 kaiju dzimtas sugas: kajaks (Larus canus), sudrabkaija (Larus argentatus), reņģu kaija (Larus fuscus), melnspārnu kaija (Larus marinus), Kaspijas kaija (Larus cachinnans), Vidusjūras kaija (Larus michahellis), Kamčatkas kaija (Larus schistisagus), lielā polārkaija (Larus hyperboreus), mazā polārkaija (Larus glaucoides), zivju kaija (Ichthyaetus ichthyaetus), melngalvas kaija (Ichthyaetus melanocephalus), acteku kaija (Leucophaeus atricilla), lielais ķīris (Chroicocephalus ridibundus), mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus), trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla), sārtā kaija (Rhodostethia rosea), un šķeltastes ķīris (Xema sabini).[2] Visbiežāk sastopamās kaijas Latvijā ir lielais ķīris, sudrabkaija un kajaks.[3]

No 11 kaiju dzimtas ģintīm Latvijā novērotas 7 ģintis: kaijas (Larus), trīspirkstu kaijas (Rissa), ķīri (Chroicocephalus), šķeltastes ķīri (Xema), sārtās kaijas (Rhodostethia) un zivju kaijas (Ichthyaetus).

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaiju dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli jūrasputni. Mazākais dzimtā ir mazais ķīris, kura ķermeņa garums ir 25 cm, svars 68 g,[4] bet dzimtas lielākā ir melnspārnu kaija, kuras ķermeņa garums var sasniegt 79 cm, bet svars 2,3 kg.[5] Visām kaiju sugām ir samērā līdzīgas ķermeņa formas un proporcijas: palieli, masīvi ķermeņi, gari spārni un samērīgi kakli. Gandrīz visām sugām (izņemot trīs) astes ir noapaļotas. Šķeltas astes ir šķeltastes ķīrim, sārtajai kaijai un Galapagu kaijai (Creagrus furcatus). Kaijām ir arī samērīgi garas kājas (garākas kā zīriņiem) un pēdas ar peldpleznām. Visbiežāk kaiju apsplavojums ir balts vai pelēks, ļoti bieži ar melnām pazīmēm uz spārniem un astes. Galva visbiežāk ir balta vai tumša - tumši brūna, pelēka vai melna. Galvas apspalvojums var arī būt mainīgs un atšķirties vairošanas sezonā no pārējā gada laika.[6] Tām ir spēcīgi, viegli pagarināti knābji, kuru gals ir noliekts uz leju. Lielākajām sugām knābji ir salīdzinoši masīvāki kā mazākajām sugām. Knābis bieži ir dzeltens, oranžs vai sarkans.[6]

Kaiju dzimtas mazākā auguma sugām, lai pieaugtu un sasniegtu dzimumbriedumu, vajadzīgi 2 gadi, vidēja auguma kaijām - 3 gadi, bet lielajām - 4 gadi. Kaiju aprakstos attiecīgi mēdz lietot apzīmējumus - divu gadu kaijas, trīs gadu kaijas un četru gadu kaijas. Jaunajiem putniem visus šos gadus ir atšķirīgs apspalvojums no pieaugušiem īpatņiem. Turklāt katru gadu apspalvojums mainās, kļūstot arvien līdzīgāks pieaugušiem putniem. Pieredzējis putnu vērotājs pēc jaunputna apspalvojuma var noteikt tā vecumu.[7]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaijas no visiem jūrasputniem ir vismazprasīgākās pret barību, tās pamatā barojas ar jebko, ko var atrast. Tās pamatā barojas ar zivīm, vēžveidīgajiem, ūdens bezmugurkaulniekiem, turklāt kaijas barojas gan ar dzīviem upuriem, gan maitu.[6] To ķermeņu uzbūve un anatomija tām atļauj justies vienādi ērti gam lidojot, gan peldot, gan staigājot. Kaijas staigāšanai pa sauszemei ir vislabāk piemērotie jūrasputni un mazāka auguma sugas uz sauszemes ir veiklākas nekā lielās sugas. Lidojumā kaijas ir veiklas un akrobātiskas, turklāt tās ļoti viegli paceļas gaisā.[6] Kaijām ir ierobežotas iespējas ienirt, tādēļ tās nevar aizsniegt dziļāku zemūdens medījumu. Tādēļ, lai medītu dziļākos ūdeņos dzīvojošu medījumu, tās bieži seko lielajiem ūdens zīdītājiem, kas savukārt izbiedē iespējamos upurus, tiem liekot pacelties ūdens augšējos slāņos.[8]

Izplatība un ligzdošanas ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pelēkās kaijas (Leucophaeus modestus) ligzdo tuksnesī, tālu prom no ūdenstilpnēm

Kaiju dzimtas sugas ir sastopamas visā pasaulē. Tās ligzdo visos pasaules kontinentos, Antarktīdas krastus ieskaitot, kā arī tās ligzdo Arktikas reģionā. Daudzas sugas ligzdo kolonijās gar jūras vai okeāna krasta līniju, priekšroku dodot salām. Tās retāk sastopamas tropu salās, lai gan dažas sugas mājo, piemēram, Galapagu salās un Jaunkaledonijā. Ir arī izņēmumi, piemēram, pelēkā kaija (Leucophaeus modestus) ligzdo iekšzemē, sausā tuksnesī, tālu prom no ūdens. Kopumā sugas atkarībā no ligzdošanas ieradumiem var iedalīt trīs atšķirīgās grupās: jūras tuvumā ligzdojošās, saldūdens tilpņu tuvumā ligzdojošās un iekšzemē ligzdojošās.[6]

Liela daļa kaiju sugu ir migrējošas, tās ligzdo vēsākos reģionos, bet ziemo siltākos. Dažas sugas pārlido lielus attālumus, piemēram, Franklina kaija (Leucophaeus pipixcan), kura no Kanādas ziemot dodas uz Dienvidameriku. Tomēr lielākā daļa sugu nemigrē tik tālu. Daudzas sugas pārziemo atklātas jūras krastā, nelielā attālumā no ligzdošanas areāla.[6]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Acteku kaija (Leucophaeus atricilla)
Baltā kaija (Pagophila eburnea)
Hērmana kaija (Larus heermanni)
Reņģu kaija (Larus fuscus)
Pelēkgalvas kaija (Chroicocephalus cirrocephalus)
Sārtā kaija (Rhodostethia rosea)

Kaiju dzimta (Laridae)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pons J.-M. ; Hassanin A. ; Crochet P.-A. (2005). "Phylogenetic relationships within the Laridae (Charadriiformes: Aves) inferred from mitochondrial markers". Molecular Phylogenetics and Evolution 37 (3): 686–99. doi:10.1016/j.ympev.2005.05.011. PMID 16054399.
  2. Kaiju dzimta (Laridae)
  3. Latvijas Daba: Putni (Aves)
  4. Birds of Europe: Little Gull/Hydrocoloeus minutus
  5. ARKive: Great black-backed gull (Larus marinus)
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 Burger, Alan; Gochfeld, Michael (1996). "Family Laridae (Gulls)". In del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi. Handbook of the Birds of the World. Volume 3, Hoatzin to Auks. Barcelona: Lynx Edicions. pp. 572–599. ISBN 84-87334-20-2.
  7. Mystery bird: Black-headed gull, Chroicocephalus ridibundus
  8. Ridoux, Vincent (1987). "Feeding association between seabirds and killer whales, Orcinus orca, around subantarctic Crozet Islands". Canadian Journal of Zoology 65 (8): 2113–2115. doi:10.1139/z87-324

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]