Kaijveidīgie
| Kaijveidīgie Lari (Sharpe, 1891) | |
|---|---|
 Vidusjūras kaija (Larus michahellis) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
Kaijveidīgie, kaijveidīgo apakškārta (Lari) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) apakškārtām. Tā apvieno 7 tārtiņveidīgo putnu dzimtas,[1] no kurām pazīstamākās ir kaijas, klijkaijas, zīriņi un alki.
Nesenā pagātnē kaijveidīgo apakškārtā tika sistematizētas tikai 3 dzimtas:[2] kaiju dzimta, kas apvienoja kaiju un zīriņu sugas, klijkaiju dzimta un smēlējzīriņu dzimta. Tomēr pēdējo gadu molekulārie un DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas putnu klasifikācijā un dzimtu skaits apakškārtā ir pieaudzis.
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaijveidīgie putni ir sastopami visā pasaulē, sākot ar Arktiku un beidzot ar Antarktiku. Latvijā var novērot 36 kaijveidīgās sugas: 17 no kaiju dzimtas, 8 no zīriņu dzimtas,[3] 5 no alku dzimtas,[4] 4 no klijkaiju dzimtas,[5] 2 no bezdelīgtārtiņu dzimtas.[6] No kaiju dzimtas Latvijā visbiežāk sastopama ir sudrabkaija (Larus argentatus) un kajaks (Larus canus). No zīriņu dzimtas - upes zīriņš (Sterna hirundo).[7] Visi kaijveidīgie putni, izņemot bezdelīgtārtiņu dzimtu (Glareolidae), ir tipiski ūdensputni.[1]
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kaijveidīgo apakškārta (Lari)[1]
- Alku dzimta (Alcidae)
- Bezdelīgtārtiņu dzimta (Glareolidae)
- Kaiju dzimta (Laridae)
- Klijkaiju dzimta (Stercorariidae)
- Krabju tārtiņu dzimta (Dromadidae)
- Smēlējzīriņu dzimta (Rhynchopidae)
- Zīriņu dzimta (Sternidae)