Kalcija karbonāts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kalcija karbonāts
Calcium-carbonate-xtal-3D-vdW.png
Kalcija karbonāta kristālrežģis
Calcium carbonate.jpg
Pulverveida kalcija karbonāts
CAS numurs: 471-34-1
Ķīmiskā formula: CaCO3
Molmasa: 100,087 g/mol
Blīvums: 2830 kg/m3
Kušanas temperatūra: 1090 K (825 °C)
Viršanas temperatūra: sadalās
Šķīdība ūdenī: 14 mg/100 ml
(praktiski nešķīst)

Kalcija karbonāts (CaCO3) ir balta, kristāliska viela. Tas ir plaši sastopams dabā, kaļķakmens un dolomīta veidā. Kalcija karbonātu lieto par kalcija savienojumu un oglekļa dioksīda izejvielu. Kalcija karbonāts ir mazšķīstoša viela, tomēr tas ir sastopams cietā ūdenī (galvenokārt hidrogēnkarbonāta veidā). Kalcija karbonāts reaģē ar stiprām skābēm, izdalot CO2.

Karsējot kalcija karbonāts sadalās par kalcija oksīdu un ogļskābo gāzi. Šī reakcija parasti notiek cietā fāzē (bez kušanas).

CaCO3 → CaO + CO2

Kalcija karbonātu saturoši minerāli[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kalcija karbonātu saturošos minerālus saturošos iežus lieto par būvmateriāliem. Latvijā visplašāk lieto karbonātiežu (kas satur kalcija karbonātu) šķembas (tās lieto ceļu būvei un kā betona pildvielu). Dažreiz lieto arī zāģētas akmens plāksnes. Šie materiāli nav izturīgi pret skābā lietus iedarbību.

Kalcija karbonātu lieto par balto pārtikas krāsvielu (E170).

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kalcija karbonāts