Kalliroja (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Kalliroja
Spacewatch 1999. gada attēls
Atklāšana
Atklājējs/i Spacewatch
Atklāšanas datums 1999. gada okt.-nov.
Orbitālie parametri
Epoha 2000. gada 1. janvāris
Lielā pusass (rādiuss) 24 099 000 km[1]
Ekscentricitāte 0,2796[1]
Apriņķojuma periods 758,82 d [1]
Slīpums 147,080° pret ekliptiku [1]
Riņķo ap Jupiteram
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss ~4,3 km [2]
Vidējais blīvums 2,6 g/cm3[2]
Albedo 0,04 [2]
Redzamais spožums 20,8 R [2]

Kalliroja[3], arī Jupiters XVII[4] ir Jupitera pavadonis. To 1999. gada beigās atklāja Spacewatch projektā Kitpīkas Nacionālajā observatorijā. Tobrīd domāja, ka tas ir asteroīds un tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums 1999 UX18.[5] Amerikāņu astronoms Timotijs Spars (Timothy B. Spahr) 2000. gada 18. jūlijā atklāja, ka objekts riņķo ap Jupiteru un ir pavadonis. Tam tika piešķirts jauns pagaidu apzīmējums S/1999 J1[6].

2002. gada 22. oktobrī Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim piešķīra vārdu Kalliroja[7]. Kalliroja ir tēls grieķu mitoloģijā, viena no Zeva mīļākajām.

Kalliroja ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir tikai apmēram 8,6 km. Pavadonis ir piederīgs Pāsifajas grupai.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]