Kamieļu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kamieļu dzimta
Camelidae (Gray, 1821)
Divkupru kamielis (Camelus bactrianus)
Divkupru kamielis (Camelus bactrianus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Biezpēdaiņi (Tylopoda)
Dzimta Kamieļu dzimta (Camelidae)

Kamieļu dzimta (Camelidae) ir vienīgā mūsdienās dzīvojušā biezpēdaiņu apakškārtas (Tylopoda) dzimta, kas apvieno kamieļus, lamas, vikuņas un alpakas. Šajā dzimtā ir 6 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 3 ģintīs. Kamieļu dzimtas dzīvnieki ir pārnadži tāpat kā liellopi, aitas, kazas, cūkas, antilopes, brieži un stirnas.

Kamieļu dzimtas dzīvnieku dabīgais izplatības areāls ir Āzija, Ziemeļāfrika un Dienvidamerika. Austrālijas savvaļas kamieļi ir cilvēku introducēti 19. gadsimta vidū. Lielākā daļa kamieļu mūsdienās ir mājdzīvnieki, kurus audzē Āzijā un Āfrikā. Arī Dienvidamerikads lamas ir pieradinātas un tiek izmantotas kā mājdzīvnieki.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamielis noguļoties pakaļkāju ceļgalus atspiež pret zemi

Kamieļu dzimtas dzīvnieki ir liela auguma. Tiem ir slaidi kakli un garas kājas. Kamieļu dzimtas dzīvnieki atšķiras no atgremotājiem (Ruminantia) ar vairākām pazīmēm. Tiem augšžoklī ir priekšzobi, kādu nav atgremotājiem. Trešais priekšzobs ir attīstījies ilkņa formā, turklāt kamieļu dzimtas dzīvniekiem ir arī īstie ilkņi. Priekšzobi no dzerokļiem ir atdalīti ar atstarpi. Kamieļu dzimtas dzīvniekiem ir 3 kambaru kuņģis, nevis 4 kambaru kā atgremotājiem. Tā augšlūpa ir šķelta divās daļās. Kamieļu pakaļkāju muskulatūra atšķiras no pārējiem pārnadžiem tādējādi, ka kājas augšdaļā ir piestiprinātas pie ķermeņa tikai ar saitēm, nevis ar muskuļu audiem un ādu no kāju apakšējās daļas. Līdz ar to, kad kamielis guļ, tas atspiežas pret pakaļkāju ceļgaliem, kas citiem dzīvniekiem guļot ir pacelti uz augšu.[1] Kamieļu dzimtas dzīvniekiem nav naga pēdas kā citiem pārnadžiem, bet gan pēdu veido divi pirksti ar nagiem uz pirksta gala. Turklāt tā pēda ir veidota no bieziem ādas audiem. Dienvidamerikas sugas ir piemērojušās pārvietoties pa stāvu, akmeņainu reljefu, izmantojot pēdas pirkstus, lai pieķertos.[2]

Evolūcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kamieļu dzimta no evolūcijas viedokļa ir interesanta ar to, ka mūsdienās šie dzīvnieki vairs nav sastopami vietās, kur tie ir radušies. Senākie kamieļu dzimtas dzīvnieki dzīvoja Ziemeļamerikā eocēna laikā pirms 45 miljoniem gadu. Paši senākie bija truša lieluma Protylopus, kuriem pēdām bija 4 pirksti. Eocēna beigās pirms 35 miljoniem gadu radās Poebrotherium, kuriem pēdai jau bija 2 pirksti, augumā tie bija līdzīgi mūsdienu kazām.[3] Apmēram pirms 2 - 3 miljoniem gadu kamieļu dzimtas dzīvnieki no Ziemeļamerikas ieceļoja Āzijā un Dienvidamerikā. Ziemeļamerikā kamieļu dzimtas dzīvnieki, iespējams, ar laiku tika izmedīti, kā arī kontinentā izmainījās klimats un vide pēc pēdējā ledus laikmeta.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lama (Lama glama)
Vikunja (Vicugna vicugna)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Clutton-Brock, Juliet (1987). A Natural History of Domesticated Mammals. pp. 208. ISBN 0-521-34697-5.
  2. Franklin, William (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 512–515. ISBN 0-87196-871-1.
  3. Savage, RJG, & Long, MR (1986). Mammal Evolution: an illustrated guide. New York: Facts on File.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kamieļu dzimta