Kanāriju Salas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kanāriju autonomija
(Comunidad Autónoma de Canarias)
Flag of the Canary Islands.svg Canary Islands CoA.svg
Karogs Ģerbonis
Locator map of Canary.png
Galvaspilsētas Santakrusa de Tenerife
Laspalmasa
Platība
 — Kopējā
 — % no Spānijas
13. vietā Spānijā
 7 447 km²
 1,5%
Iedzīvotāji
 — Pavisam (2009)
 — % no Spānijas
 — Blīvums
8. vietā Spānijā
 2 098 593
 4,4%
 281,8/km²
Autonomijas statuss no 1982. gada 16. augusta
Parlamentārā
pārstāvība

 — Vietas Kongresā
 — Vietas senātā
 15
 13
Prezidents Paulino Rivero
Kanāriju valdības mājaslapa

Kanāriju salas (Islas Canarias) (28° 06'N, 15° 24'W) ir septiņu vulkāniskas izcelsmes salu arhipelāgs Atlantijas okeāna austrumu malā, netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes (pie Marokas un Rietumsahāras). Salas pieder Spānijai un ir viens no tās autonomajiem apgabaliem. Arhipelāgs sastāv no šādām salām:

Ziemeļaustrumos no Kanāriju salām atrodas vēl 6 mazas saliņas, kas veido Činiho arhipelāgu. Šīs salas piemin reti, jo tās ir ļoti mazas un vairums nav apdzīvotas: Alegranza (10,3 km²), Isla de Lobos (4,58 km²), La Graciosa (29,05 km²), Montaña Clara (1,48 km²), Roque del Este (0,064516 km²), Roque del Oeste (0,015765 km²). Tikai viena no šīm salām - La Graciosa - ir apdzīvota un tajā dzīvo 637 cilvēki.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas sastāv pārsvarā no vulkāniskas izcelsmes ieža - bazalta. Augstākā virsotne — dabīgais vulkāns Teide (Pico de Teide) (3718 m) Tenerifes salā. Teide ir arī augstākā virsotne visā Spānijā. Mēreni karsts, sauss, tropisks klimats. Nokrišņi - 300-500 mm gadā. Salās sastopami endēmiski augi (pūķkoks, Kanāriju priede, Kanāriju dateļpalma u.c.).

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenā ekonomikas nozare Kanāriju salās ir tūrisms. Kanāriju salas apmeklē 12 miljoni tūristu gadā. Salās audzē banānus, citrusus, vīnogas, mandeles, tabaku, graudaugus, dārzeņus. Iedzīvotāji nodarbojas arī ar lopkopību un zvejniecību.

Kanāriju salu karte