Kaplavas pagasts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaplavas pagasts
Kaplavas pagasts LocMap.png
Novads: Krāslavas novads
Centrs: Kaplava
Platība: 125,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 745[1]
Blīvums: 5.9 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Born
krievu: Борнская

Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Krāslavas pilsētu un pa Daugavu ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastiem, Daugavpils novada Salienas pagastu, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kaplava (pagasta centrs), Varnaviči, Upmale, Rožupole, Vecborne, Veckaplava, Dvorišči.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1935. gadā Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta (līdz 1925. gadam Bornes pagasts) platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, Sarkanarmiešu un Varnaviču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Kaplavas ciemam 1956. gadā pievienoja Salienas ciema kolhoza «Strana Sovetov» teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Pēteris Pauls Jozuus. 1912. gadā Varnaviču (Varnovicas) muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks Atis Ķeniņš. 20. gadsimta pirmajā pusē Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš.[4] Romānā "Augšzemnieki" Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu Augšzemē, tostarp Kaplavā.

Lielbornes muižā dzimis Vesels fon Freitāgs-Loringhofens — vācu pretestības kustības dalībnieks, piedalījās atentāta rīkošanā pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā. Bērnību un jaunības gadus viņš pavadīja Skultē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. M. Salnais, A. Maldups. Pagastu apraksti (pēc 1935. gada tautas skaitīšanas materiāliem). Valsts Statistiskās pārvaldes izdevums, Rīgā, 1935. gadā
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Latgales Laiks: Kaplavā joprojām dzīva rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa gara bagātība 03.08.2001.