Karēlija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par vēsturisku teritoriju. Par citām jēdziena Karēlija nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Somu Karēlijas ģerbonis

Karēlija (somu: Karjala, krievu: Карелия, zviedru: Karelen) ir sena Zviedrijas un Novgorodas, vēlāk Krievijas caristes strīdus teritorija jau kopš 13. gadsimta Somijas krusta kariem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēsturiskais Keksholmas lēnes ģerbonis
Zviedrijas lielvalsts ar iekarotajām provincēm. Keksholmas lēne kartē apzīmēta kā Karēlija (Karelien)

No 1617. gada Karēlijas rietumu daļa bija iekļauta Zviedrijas lielvalsts sastāvā, kas 1634. gadā to sadalīja Viborgas vai Jaunpils lēnē (zviedru: Viborgs och Nyslotts län) dienvidrietumos un Keksholmas lēnē (Kexholms län) ziemeļaustrumos. Zviedru Karēlijas galvaspilsēta tolaik bija tagadējā Priozerska jeb "Karjala (Корела)" pie Lādogas ezera. Krievu Karēlijas daļa tajā laikā ietilpa Oboņegas (Pieoņegas) zemē (krievu: Обонежская пятина, 1495-1708), kuru Pēteris I pievienoja jaunizveidotajai Ingrijas guberņai.

No 1721. gada Keksholma, no 1743. gada visa Karēlija bija Krievijas impērijas sastāvā. 1744. gadā izveidoja Vīborgas guberņu, Katrīnas II valdīšanas laikā to pārveidoja par Vīborgas vietniecību (1783—1797), bet Aleksandra I valdīšanas laikā par Somijas guberņu (Финляндская губерния, 1802—1811). No 1812. gada kā Vīborgas guberņu (krievu: Выборгская губерния, zviedru: Viborgs län) to iekļāva Somijas lielhercogistes sastāvā. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 6. decembrī Somijas parlaments pasludināja Somijas neatkarību. Tagadējās Karēlijas austrumu daļa no 1801. līdz 1922. gadam bija iekļauta Oloņecas guberņas (krievu: Оло́нецкая губе́рния) sastāvā ar pārvaldes centru Petrozavodskā.

Ziemas kara laikā Padomju Savienības okupētajā Somijas Republikas un līdz tam eksistējušās Karēlijas APSR teritorijā 1940. gadā nodibināja Karēļu-somu PSR. Tā sauktā Turpinājuma kara (1941–1944) laikā Somijas armija iekaroja arī austrumu Karēlijas teritoriju, no kuras tā atteicās pēc 1947. gada Parīzes līguma nosacījumiem. 1956. gada 16. jūlijā PSRS Augstākā padome, lai destaļinizācijas ietvaros uzlabotu attiecības ar Somiju, nolēma to likvidēt un pārdēvēt par Karēlijas APSR. Pēc PSRS sabrukuma Karēlijas APSR pārdēvēja par Karēlijas Republiku.

Keksholmas lēnes pārvaldnieki (1634-1690)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Henriks Monsons (Månsson, 1634–1636)
  • Magnuss Nīrots (Nieroth, 1636–1641)
  • Henriks Pipers (1641–1642)
  • Reinholds Mettstake (1642–1652)
  • Jakobs Ternšelds (Törnsköld, 1652–1656)
  • Kārlis von Šeidings (Scheiding, 1657–1660)
  • Patriks Ogilvjē (Ogilwie, 1660–1674
  • Berends Mellins (1674–1690)