Karš Afganistānā (no 2001)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Afganistānas Islāma Emirāts
Flag of Taliban.svg
Vispārīga informācija
Bruņoto spēku virspavēlnieks: mulla Omārs
Aizsardzības ministrs: ...
Bruņoto spēku komandieris: mulla Dadulla
Armija kv.svg Sauszemes karaspēks
Kājnieki: 100 000
Tanki: 150
Bruņutransportieri: 300
Air force.svg Gaisa spēki
Iznīcinātāji: 25
Helikopteri: 15
Kalashnikov black.svg Ekipējums
Artilērijas ieroči: 200
Pretgaisa aizsardzības ieroči: 120
Pretgaisa raķešu iekārtas: 100

ASV karš Afganistānā ir karš, ko sāka ASV un to sabiedrotie 2001. gada 7. oktobrī ar mērķi mainīt Afganistānas Islāma Emirāta valdību un iekārtu, un kas turpinās līdz mūsu dienām kā partizānu karš.[1]

Formālais iemesls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV prezidents Džordžs V. Bušs savā runā uzsākot karu, tā iemeslu noformulēja šādi: "Vairāk nekā pirms divām nedēļām es izvirzīju Taleban līderiem skaidru un konkrētu prasību virkni: slēgt teroristu apmācības nometnes, izdot Al Qaeda tīkla līderus un atbrīvot visus ārzemniekus, ieskaitot ASV pilsoņus, kas netaisnīgi ir ieslodzīti šajā valstī. Neviena no šīm prasībām netika izpildīta. Un tagad Taleban par to samaksās."[2]

Priekšvēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Taleban robežapsardzes postenī
  • 11. septembrī ASV notika plašs masu terora akts, kurā bojā gāja 2 976 cilvēki, lielāko tiesu civiliedzīvotāji.
  • 12. septembrī lielākā daļa valstu pauž solidaritāti ar ASV un nosoda terora aktu. Dž. V. Bušs paziņo, ka vienāds sods gaida gan terora akta veicējus, gan teroristu atbalstītājus. ANO sāk savu 80 darbinieku evakuāciju no Afganistānas Islama Emirāta.
  • 13. septembrī ASV valsts sekretārs Kolins Pauels par šo terora aktu organizēšanu apsūdzēja teroristu grupu "Al Qaeda" un tās līderi bin Ladenu, uzskatot, ka dzīvojot Afganistānā, viņš organizējis šo terora aktu. Šos terora aktus neesot bijis iespējams īstenot bez Afganistānas Taleban valdības ziņas, jo tā bez kādiem ierobežojumiem ļāva bin Ladenam un tā ļaudīm darboties šīs valsts teritorijā, plānot un īstenot savus plānus. Pierādījumus, kas lika uzskatīt tieši Al Qaeda par šī terora akta īstenotājiem, ASV valdība neatklāja, jo to lielākā daļa esot slepena un skarot izlūkdienestu darbu.[3] Krievija un NATO kopīgā paziņojumā aicina visas pasaules valdības apkarot terorismu. Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Jasirs Arafats aicina arābu valstis pievienoties pretterrisma koalīcijai.
  • 14. septembrī ASV vispārējo sēru diena. Afganistānas Taleban valdība piekrīt izdot bin Ladenu trešajai neitrālai valstij tiesāšanai, ja Vašingtona iesniegs pierādījumus viņa saistībai ar šiem terora aktiem - ASV to noraida, pieprasot izdot aizdomās turamo tām. ASV Senāts apstiprina 40 000 000 000 USD piešķiršanu pretterorisma kampaņai. ASV Pārstāvju palāta un Senāts apstiprina rezolūciju, kas ļauj Dž.V.Bušam "izmantot visu nepieciešamo un atbilstošo spēku" pret lidmašīnu nolaupītājiem.
  • 15. septembrī Dž.V.Bušs paziņo, ka ASV ir karastāvoklī, par galveno ienaidnieku nosaucot O. bin Ladenu.
  • 16. septembrī - svētdiena.
  • 17. septembrī Pēc ilgākā pārtraukuma kopš Lielās depresijas laikiem tiek atvērta Ņujorkas birža. Dow Jones zaudējis lielāko vidējo punktu daudzumu tā vēsturē.
  • 18. septembrī Afganistānas valdība slēdz lidostas un izsludina armijā kaujas gatavību atvairīt gaisa uzbrukumus.
  • 19. septembrī ASV nosūta spēkus ar vairāk nekā 100 kaujas lidmašīnām uz Arābijas jūru. Atcelti pēdējie ierobežojumi ASV gaisa telpā.
  • 20. septebrī Afganistānas valdība liek bin Ladenam sagatavoties izraidīšanai no valsts. ASV atkārtoti pieprasa izdot šo personu. Dž.V.Bušs uzstājas ar runu Kongresā un informē par jaunu ministra amatu "dzimtenes aizstāvības uzraudzīšanai". Arābu līgas ģenerālsekretārs Amrs Musa paziņo, ka arābu valstis nepiedalīsies uzbrukumā Afganistānai, ja tajā piedalīsies Izraēla.
  • 21. septembrī Trimdā dzīvojošais Afganistānas karalis Mohammads Zahirs šahs nāk klajā ar aicinājumu gāzt Taleban valdību un izveidot jaunu pārejas valdību.
  • 22. septembrī Dž.V.Bušs atceļ 1998. gadā pret Pakistānu un Indiju ieviestās sankcijas (par kodolizmēģinājumiem).
  • 23. septembrī ASV beidzas oficiālās sēras. Afganistānas Taleban valdība informē pasauli, ka bin Ladens ir izraidīts no valsts un tā atrašanās vieta nav zināma. Vašingtona šo informāciju noraida kā melus.
  • 24. septembrī ASV informē par Al Qaeda un Taleban kontu iesaldēšanu ASV un tām draudzīgo valstu bankās. Afganistānas aizsardzības ministrs mulla Obaidulla izsludināja par papildus 300 000 karavīru mobilizāciju. Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs paziņo, ka viņa valsts informē par pievienošanos ASV atbalstošo valstu nometnei. Pakistāna atsauc no Afganistānas vēstniecības darbiniekus. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņo par papildus ieroču sūtījumiem Ziemeļu aliansei., piedāvā ASV dalīties izlūkošanas datos un atver Krievijas gaisa telpu humānajai palīdzībai.
  • 25. septembrī Kirgīzija un Turkmenistāna piedāvā ASV palīdzību iespējamo militāro operāciju laikā. Saūda Arābija pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Afganistānu. G7 valstu finansu ministri vienojas apturēt terorismā aizdomās turēto organizāciju līdzekļu vākšanu un bloķēt to kontus.
  • 26. septembrī Pakistāna paziņo, ka tās bruņotie spēki nepiedalīsies invāzijā Afganistānā. Šim paziņojumam pievienojas arī Irāna.
  • 27. septembrī Apvienotie Arābu Emirāti bloķē 26 aizdomās par terorismu turēto organizāciju kontus. ASV pieņem likumu, ka gaisa spēkiem ir tiesības notriekt jebkuru komerclidmašīnu, ja tā apdraud ASV pilsētas.
  • 28. septembrī FIB nāk klajā ar paziņojumu, ka beidzot ir konstatētas visu 19 teroristu personības un publicē to fotogrāfijas, lai no sabiedrības gūtu precīzāku informāciju par šīm personām. ASV mediji izplata ziņas, ka Afganistānas teritorijā jau darbojas amerikāņu un britu armiju specvienības, kas cenšas atrast bin Ladenu. Saūdu Arābija paziņo, ka ļauj izmanto savā teritorijā esošās militārās bāzes uzbrukumam Afganistānai. Afganistānas valdība kārtējo reizi piedāvā piedalīties bin Ladena notveršanā, ja tiks sniegti pierādījumi viņa saistībai ar 11.09. terora aktiem un viņu tiesās trešajā neitrālajā valstī.
  • 30. septembrī Afganistānas sūtnis Pakistānā mulla Abdulsalams Zaifs paziņo, ka viņa valdībai ir zināma bin Ladena atrašanās vieta, taču šo informāciju neizpaudīs viņa paša drošības dēļ.
  • 2. oktobrī ASV saviem sabiedrotajiem iesniedz pierādījumus par bin Ladena saistību ar terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā. NATO aktivizē alianses Statūtu 5. pantu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij nozīmē uzbrukumu visai aliansei. ASV valdība atkārtoti noraida Afganistānas piedāvājumu uzsākt sarunas par bin Ladena vainu un viņa tiesāšanu.
  • 4. oktobrī Lielbritānijas premjerministrs Entonijs Blērs parlamentam paziņo, ka vismaz trim teroristiem savulaik ir bijuši kontakti ar bin Ladenu.[3]
  • 5. oktobrī Afganistāna atkal piedāvā arestēt un tiesāt bin Ladenu, ja ASV iesniegs apsūdzībai pietiekamus pierādījumus. ASV paziņo, ka 1000 karavīru ir pārdislocēti uz Uzbekistānu un tiks izvietoti Afganistānas pierobežā.
  • 6. oktobrī G7 finansu ministri un centrālo banku vadība paziņo par jauniem pasākumiem, lai izsekotu tos, kas finansē terorismu. Baltais nams noraida Afganistānas piedāvājumu atbrīvot 8 pirms diviem mēnešiem par kristietības sludināšanu arestētos organizācijas Shelter Now darbiniekus, apmaiņā pret sarunām. Afganistāna atbrīvo 28. oktobrī pierobežā ar Pakistānu aizdomās par spiegošanu aizturēto britu žurnālisti Ivonnu Ridliju.
  • 7. oktobrī Taleban valdība informē par 2000 karavīru pārdislocēšanu uz pierobežu ar Uzbekistānu un 1000 vīru lielu papildspēku nosūtīšanu uz Ziemeļu alianses fronti. Pievakarē sākās ASV un Lielbritānijas spēku uzbrukums (dažas stundas pēc tam, kad noraidīja kārtējo Taleban piedāvājumu sarunām par bin Ladena vainu).[4]

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš informēja, ka uzbrukumam "ASV gatavojās ļoti rūpīgi, runājot ar sabiedrotajiem un sagatavojot sabiedrību".[5] Acīmredzot runa nav par 2 nedēļām, kas ir pārāk īss laiks, lai rūpīgi sagatavotos globāla mēroga karadarbībai, taču sīkāk LR ārlietu ministrs nekomentēja ne 2001. gadā, ne vēlāk.

Koalīcijas bruņotie spēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2001. gada oktobrī ASV ap Afganistānu bija sakoncentrējušas aptuveni šādus spēkus:[6] Turcijā ap 2000 kareivju, gaisa spēku vienības F15, F16, EA6B, KC135, E3B/C, C12; Kuveitā - 3000 kareivju, tanki un bruņumašīnas; Saūdu Arābijā - 650 kareivju, gaisa spēku vienības F15, F16, F117, C130, KC135; Tadžikistānā - kaujas lidmašīnas; Uzbekistānā - 1000 kareivju. Līcī atradās lidmašīnu bāzes kuģis "USS Enterprise" (uz klāja 50 kaujas lidmašīnas F14 Tomcat un FA18 Hornet), kuru pavadīja kaujas grupa ar līdz 24 fregates un iznīcinātāji, mīnu traleri, vairākas zemūdenes, bet flotes grupas papildus bruņojumā ietilpa raķetes zeme-gaiss, EA-68 Prowler radaru slāpētāji un Hawkeye izlūklidmašīnas, kā arī otra flotes kaujas grupa, ko veidoja lidmašīnu bāzes kuģis "Carl Vinson" (uz klāja 70 lidmašīnas, tai skaitā F14 Tomcat un trīs F18 eskadriļas), kuru pavadīja 1 zemūdene, 2 kreiseri un 2 iznīcinātāji, bet grupas papildu apbruņojumā bija 200 raķešu Tomahawk arsenāls.

2009. gadā Afganistānā bija izvietoti aptuveni 68 000 amerikāņu karavīru un 60 000 vīru lielie NATO spēki, kuru sastāvā ir 42 valstu karavīri[7], bet kopējais ārvalstu karavīru skaits Afganistānā bija aptuveni 113 000.[8]

Karadarbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. oktobrī, svētdienas vakarā, sākās ASV un Lielbritānijas kara aviācijas (15 bumbvedēji un 25 kaujas lidmašīnas - bumbvedēji B2 bija no ASV gaisa kara spēkiem, bet B1 un B52 no Lielbritānijas Djego Garsijas gaisa spēku bāzes Indijas okeānā, savukārt triecienlidmašīnas bija no reģionā izvietotajiem aviācijas bāzes kuģiem; bez tam uzbrukumā piedalījās arī Arābijas jūrā izvietotie karakuģi un zemūdenes, kas izšāva aptuveni 50 spārnotās raķetes[4]) uzlidojumi militāriem mērķiem Afganistānā. Piekrišanu iesaistīties karadarbībā mazliet vēlāk deva vairāk nekā 40 pasaules valstis. Pirmajā uzbrukuma kārtā tika bombardētas ar aviobumbām un spārnotajām raķetēm Afganistānas militāro spēku bāzes, lidostas, kā arī Al Qaeda apmācības nometnes. Tika bombardētas Kabula, Dželelabada, Kandahāra.[4]

Vienlaikus sākās t.s. Ziemeļu alianses spēku ofensīva uz sauszemes. Sabiedrotie atbalstīja iebrukumu un tam sekojošās stabilizācijas operācijas, jo militāro darbību likumīgu padarīja ANO mandāts. Bez tam pēc 11. septembra terora akta, ko pasludināja par "uzbrukumu ASV", tika aktualizēts NATO Statūtu 5. pants - ja uzbrūk vienai dalībvalstij, pārējās militāri tai palīdz aizstāvēties. Pakistāna Pakistāna atbalstīja ASV militāros triecienus pret kaimiņvalsti, taču turpināja uzskatīt Taleban par Afganistānas likumīgo valdību.

12. novembrī Taliban spēki atstāja Kabulu, dzīvi palikušie valdības locekļi evakuējās uz Pakistānu. Pēc divām dienām, 14. novembrī pilsētā iebrauca Ziemeļu alianses tanki. ASV vadītās alianses spēki okupēja valsti līdz laikam, kad tiks izveidota Rietumiem draudzīga valdība. 2003. gada augustā NATO oficiāli pārņēma Starptautiskos drošības palīdzības spēku (International Security and Assistnace Force - ISAF) vadību, kas bija Ziemeļatlantijas alianses pirmā misija ārpus eiroatlantiskās zonas (NATO vadītajā misijā Afganistānā dien arī 170 Latvijas karavīri).

Kanādas artilērija
NATO kareivji Afganistānā

Pēc ASV vadīto koalīcijas spēku iebrukuma Taliban kaujiniekiem likumsakarīga bija atkāpšanās uz savu tautasbrāļu puštunu apdzīvotajām teritorijām Pakistānā (Pakistānas un Afganistānas robežas abās pusēs dzīvojošie puštuni nekad nav atzinuši 1893. gadā britu koloniālās pārvaldes noteikto robežas demarkāciju pa tā dēvēto Duranda līniju, kas sašķeļ puštunu apdzīvotās teritorijas divās daļās). Tiešā Afganistānas pierobežā atrodas t.s. Federāli pārvaldītās cilšu teritorijas (Federally Administered Tribal Areas), kuras Pakistānas sastāvā ir tikai juridiski. Praktiski visa vara šajās teritorijās jau kopš valsts dibināšanas ir bijusi pašu puštunu cilšu un klanu rokās, bet centrālās varas pārstāvji tās tikai laiku pa laikam apmeklē armijas pavadībā. Šīs kalnainās teritorijas nu jau vairākus gadus kļuvušas par pajumti Afganistānas un Pakistānas talibiem, kuri pilnībā kontrolē, piemēram, tajās ietilpstošo Vaziristānu un Bažauru. Tur ierīkotajās nometnēs talibi varēja būt droši no amerikāņu sauszemes karaspēka tiešiem uzbrukumiem un atgūt spēkus, lai no jauna pāri robežai atsāktu aizvien pieaugošus uzbrukumus koalīcijas spēkiem Afganistānā.

Talibi ir postulējuši, ka viņu mērķis ir cīņa pret okupācijas karaspēku, nevis pret Rietumiem. "Mums nav nodoma kaitēt pasaules valstīm, ieskaitot Eiropas valstis. Mūsu mērķis ir Afganistānas neatkarība un islāmiskas valsts veidošana".[7]

Partizānu karš izvērsies galvenokārt dienvidu un dienvidaustrumu puštunu apdzīvotajās provincēs, kur taliban kustībai ir plašs iedzīvotāju atbalsts. Partizānu darbībai šajās provincēs ir ļoti piemēroti apstākļi - kalnainais apvidus ļauj visai brīvi pārvietoties un arī veikt pēkšņus uzbrukumus, un pēc tiem noslēpties. Savukārt amerikāņu vadītajai rietumvalstu spēku koalīcijai kvantitatīvi nepietiekot karavīru, lai kontrolētu plašāku teritoriju. Faktiski iznāk, ka šajos plašajos kalnu novados ārzemju spēki kopā ar afgāņu nacionālo armiju un vietējo policiju apsargā paši sevi. Bez tam visai bieži ir gadījumi, kad afgāņu karavīri bez pavēles pamet kaujas lauku, atstājot ārzemniekus vienus pašus cīņā ar talibu mudžahedīniem. Lielas grūtības koalīcijas spēkiem sagādā tas, ka bez talibiem nākas sastapties ar vietējo cilšu bruņotajām vienībām vai pat nekur neiesaistītām civilpersonām, kas veic uzbrukumu personisku (atriebes) motīvu vadītas. Talibu mudžahedīni darbojas mazās grupās, kas spēj aptvert lielas teritorijas, un bieži vien pielieto pašnāvnieku misijas.

Par to, cik brīvi partizāni pārvietojas pa koalīcijas spēku kontrolēto teritoriju, liecina kaut vai tas, ka 2008. gada 12. jūnijā talibu modžahedīni netraucēti iebruka Kandahāras cietumā un atbrīvoja aptuveni 900 tur ieslodzīto.[9]

NATO spēki apsargā savas bāzes, centrālās komunikāciju līnijas, valdības iestādes un, balstoties uz izlūkošanas datiem, cenšas precīziem triecieniem iznīcināt partizānu bāzes, dzīvo spēku un vadoņus. Tā ASV vadītajiem spēkiem 2007. gada maija sākumā speciālā operācijā izdevās nogalināt mullu Dadullu, kurš bija galvenais Taleban militāro operāciju komandieris Afganistānā.

Notikušās sadursmes abas karojošās puses cenšas pasniegt kā savu uzvaru, piemēram, viena no 2009. gada smagākajām kaujām bija 3. oktobrī NATO postenī Kītingā, kad gāja bojā astoņi amerikāņu karavīri, bet talibi zaudēja aptuveni 200 kaujinieku. Talibi šo kauju pasludinājuši par savu uzvaru, jo īsi pēc tam šī koalīcijas spēku bāze tika evakuēta. Savukārt amerikāņu pulkvežleitnants Roberts Brauns medijiem skaidroja, ka amerikāņi jau iepriekš bija nolēmuši šo bāzi slēgt kā pārāk nedrošu.[10]

Neraugoties uz ievērojamo skaitlisko un tehnisko pārsvaru, Afganistānā dislocēto ASV un NATO spēku komandieris Deivids Makīrnans 2009. gada februārī publiski, ka cīņa pret nemierniekiem valsts dienvidos ir nonākusi strupceļā.[11]

Cilvēku upuri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2007. gadā karš prasījisi aptuveni 6000 cilvēku dzīvības, no kuriem lielākā daļa bijuši talibu kaujinieki. Tomēr krituši arī aptuveni 1000 Afganistānas drošības spēku darbinieku un vairāk nekā 200 ārzemju karavīru.[12]
  • 2008. gadā - krituši 294 NATO karavīri;[7]
  • 2009. gadā - krituši 500 NATO karavīri (30. jūnijā Paktijas provincē pirmais amerikāņu karavīrs Beuvs Bergdāls nonācis talibu gūstā[13])
  • 2010. gadā - ...

Rezultāti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koalīcijas spēku kareivji Afganistānā

Pozitīvie[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 2001. gada beigās Bonnā tikās Rietumu valstu diplomāti ar afgāņu cilšu vadoņiem un diasporas politiskajiem līderiem, vienojoties par jaunas valdības izveidošanu (par pagaidu vadītāju koalīcijas spēku valstis 2001. gada decembrī iecēla Hāmidu Karzaju) - vistautas Lojadžirgā (Loya Jirga - lielā padome; 1051 delegāts no 380 valsts rajoniem) 2002. gada 10. jūnijā, Karzajs tika oficiāli ievēlēts par Afganistānas prezidentu.[14] Afganistānā izveidota prezidentāla republika, ko pārvalda prezidents, valdība, Nacionālā asambleja un pašvaldību padomes. 2004. gada janvārī pieņemta Konstitūcija.
  • Divpalātu parlaments - Nacionālā asambleja - uzsāka darbu 2005. gada 19. decembrī pēc 2005. gada 18. septembrī notikušajām vēlēšanām. Vēlēšanu kandidātes sievietes bija apmēram 10% no kopējā kandidātu skaita un pateicoties kārtībai rezervēt vietas sievietēm deputātēm, sievietes ieguva 27,3% vietu apakšpalātā un gandrīz 30% vietu pašvaldību padomē.[15]

Negatīvie[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara upuris hospitālī
  • Afganistānā tiek iegūti 95% no pasaulē patērētā heroīna. Kopš 2001. gada heroīna iegūšana ir dubultojusies.[16]
  • 2005. gada 18. septembrī notikušo vēlēšanu laikā nogalināja astoņus kandidātus un vairākus darbiniekus, kas iesaistīti vēlēšanu darbā. ES Vēlēšanu Novērošanas Misija ziņoja par pārkāpumiem un krāpšanu vairākās provincēs.[15]
  • 2006. gadā Eiropas Parlaments paudis nosodījumu par simtiem cilvēku, kurus ASV spēki sagūstīja pēc iebrukuma, pārvešanu uz nelegālo Gvantanamo internēto nometni, kur, saskaņā ar daudzām liecībām, spīdzināšana, ko izmantoja ASV personāls, un slikta izturēšanās ir parasta parādība.[15]
  • Tiesu vara un likumdošana Afganistānā ne visai atbilst demokrātijai Rietumu izpratnē, piemēram, 2009. gada augusta sākumā Afganistānā stājies spēkā šiītu minoritātes laulību regulējošs likums, kas atļauj vīram turēt badā un izvarot sievu, ja viņa atsakās nodarboties ar seksu.[17]

Atsauces un paskaidrojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 01.2010.
  2. ASV prezidenta Džordža V. Buša runa, sākot triecienus Afganistānai. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.
  3. 3,0 3,1 Sabiedrotie pārliecināti par bin Ladena vainu. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.
  4. 4,0 4,1 4,2 Pirmie mērķi: lidostas un teroristu bāzes. // Diena. 8.10.2001., 1. lpp.
  5. Kā jūs vērtējat ASV atbildes uzbrukumu? // Diena. 8.10.2001., 2. lpp.
  6. Karaspēka izvietojums uzbrukuma reģionā. // Diena. 8.10.2001., 2. lpp.
  7. 7,0 7,1 7,2 Kasparāns Ģ. ASV jāpieņem lēmums par Afganistānas misiju. // Diena. 8.10.2009.
  8. LETA, 31. janvāris, 2010.
  9. Afganistāna draud iebrukt Pakistānā. // NRA. 16.06.2008.
  10. Klimovičs A. Kopā ar afgāņu ciemu vecākajiem spriež, kā mazināt Taleban spēku. // Diena. 21. oktobris (2009.)
  11. ASV ģenerālis prognozē smagu gadu Afganistānā - bbi.lv
  12. Afganistānā šis gads bijis asiņainākais kopš talibu režīma gāšanas. - LETA, 02. decembris 2007.
  13. Talibi izplata video ar sagūstīta ASV karavīra vēstījumu. LETA, 25.12.2009.
  14. Opozīcija neatzīst šo ievēlēšanu par leģitīmu, jo tā notika okupācijas militārās varas kontrolē un uzraudzībā.
  15. 15,0 15,1 15,2 Eiropas Parlamenta rezolūcija par Afganistānu - 2006. gada 18. janvāris
  16. Afganistānā pēdējos gados pieaudzis narkomānu skaits - RD Atkarības Profilakses Centrs
  17. Afganistānā ievieš likumu, kas atļauj sievu izvarošanu - postfactum.lv

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]