Karaļmeita
Karaļmeita ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem, ko 1903. gadā sacerēja komponists Jāzeps Vītols. Tā pieder pie vēsturiski patriotiskām jauktā kora balādēm episki dramatiskā raksturā. Dziesma sākas brāzmaini, bet pašu daiļo karaļmeitu raksturo gracioza melodija.[1]
Tapšanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1897. gadā advokātu un žurnālistu Jāni Pliekšānu apcietināja par piederību organizācijai "Jaunā strāva" un pēc ilgākas izmeklēšanas 1899. gadā izsūtīja uz Slobodsku Vjatkas guberņā. Trimdā tapa viņa pirmais dzejoļu krājums, kurā bija iekļauts arī dzejolis "Karaļmeita". Dzejas krājumu ar nosaukumu "Tālas noskaņas zilā vakarā" izdeva pēc autora atgriešanās dzimtenē 1903. gadā.
Jāzeps Vītols no 1891. gada kopā ar Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un jau bija sacerējis balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.
Dziesma vairākkārt bijusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā (1931, 1948, 1977, 2003).
Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
Tanī niknā dienā Daiļā karaļmeita Pilī dzintarsienas, |
Daiļai karaļmeitai |
Sēd tā zelta krēslā, Melnais suns pa laikam |
Viņā niknā dienā, Karaļmeita audīs Jaunās gaismas audi, |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ J. Vītols "Karaļmeita", jauktajam korim ar dziesmas fragmentu.
- ↑ Karaļmeita no Raiņa dzejas krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903)