Karabaha

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Azerbaidžānas karte

Karabaha (azerbaidžāņu: Qarabağ, armēņu: Ղարաբաղ) ir ģeogrāfisks reģions Aizkaukāzā, kas aptver teritoriju no Mazā Kaukāza grēdas līdz Kuras un Araksas upju satecei, mūsdienu Azerbaidžānas teritorijā. Iedalās divās pamatdaļās: Kalnu Karabaha (azerbaidžāņu: Dağlıq Qarabağ, armēņu: Լեռնային Ղարաբաղ) un Līdzenuma Karabaha.

Nosaukums "Karabaha" (latviešu: Melnais dārzs) pirmo reizi rakstītos avotos sastopams XIV gs. gruzīnu hronikā "Kartlis choverba".

XVII-XIX gs. reģions bija slavens ar Karabahas zirgiem - veiksmīgi selekcionētu zirgu šķirni.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karabahas beks (1845. gada zīmējums)
Kalnu Karabahas Republika kartē

II gs. reģions (kuru šajā laikā apdzīvoja lielāko tiesu albāņu ciltis) tika iekļauts Lielarmēnijas valstī kā divas provinces: Arcaha (kalnienes daļa) un Utika (līdzenumu daļa). [1] IV gs. Lielarmēnijas valstij pārstājot pastāvēt, abas provinces nonāca Albānijas valsts pakļautībā, un uz Līdzenuma Karabahas pilsētu Partavu (Bardu) tika pārcelta Albānijas galvaspilsēta. [2][3] Pēc mongoļu iekarojumiem XIII gs. un pakļautības Kalifātam Karabahas stepē apmetās tjurku ciltis, savukārt Kalnu Karabahā turpināja pastāvēt armēņu Hačenas kņaziste (armēņu: Խաչենի իշխանություն, X-XV gs.), kas vēlāk sadalījās 5 kņazistēs: Hačena, Dizaka, Varanda, Džeraberda un Gulistāna. Persijas Sefeivīdu dinastijas laikā (1502.-1722.) Karabaha bija province - beilerbegija, - ar galvaspilsētu Gjandžu, bet no 1747. līdz 1822. gadam Karabahas haniste (sākotnēji Persijas, bet kopš 1805. gada Krievijas impērijas vasaļvalsts, kas juridiski nonāca tās pakļautībā pēc 1813. gada Gulistānas miera līguma).

1822. gadā haniste tika likvidēta, un reģions pārdēvēts par Karabahas provinci ar militāru pārvaldi, no 1846. gada Šemahinskas (vēlāk Baku) guberņas (krievu: Шемахинская губерния, Бакинская губерния), bet kopš 1868. gada Jelizavetpoles guberņas (krievu: Елисаветпольская губерния) sastāvā, sadalīta Šušinskas, Džebrailas, Dževanširas un Zangezuras apriņķos. 1828. gadā uz Līdzenuma Karabahu tika pārvietotas 700 armēņu ģimenes, lai "atšķaidītu" musulmaņu iedzīvotāju viendabīgo sastāvu Osmaņu impērijas pierobežā.[4]

Kopš 1918. gada Līdzenumu Karabaha ir Azerbaidžānas sastāvā, savukārt par Kalnu Karabahu uzreiz sākās bruņotas sadursmes starp armēņiem un azerbaidžāņiem, kuras ilga līdz par 1920. gadam, kad to anektēja KPFSR Sarkanā armija. 1921. gadā ar VK(b)P CK Politbiroja lēmumu Karabaha tika iekļauta Azerbaidžānas PSR sastāvā kā autonomais apgabals.

1991. gadā, sabrūkot PSRS, Kalnu Karabahā tika proklamēta (02.09.1991.) Kalnu Karabahas Republika Arcaha (armēņu: Լեռնային Ղարաբաղի Հանրապետություն, Արցախ). Tam sekoja Azerbaidžānas mēģinājums ar bruņotu spēku saglabāt savu suverenitāti pār separātisko provinci, taču tā cieta militāru sakāvi t.s. "Karabahas karā".

Kopš 1994. gada Karabaha sadalīta divos savstarpēji nesaistītos reģionos: Azerbaidžānas provincēs iekļautajā Līdzenuma Karabahā un neatzītajā Kalnu Karabahas Republikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Анания Ширакаци. Армянская География
  2. История древнего мира. - Москва, 1989, 3. sēj., 286. lpp.
  3. Всемирная История. Москва, 2. sēj., 769. lpp.; un tajā ievietotā karte "Aizkaukāzs I-IV gs.
  4. Колониальная политика российского царизма в Азербайджане в 20-60-х гг. XIX в. - Часть I, АН СССР, Москва-Ленинград, 1936., 201.-204. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Hewsen, Robert H., Ethno-History and the Armenian Influence upon the Caucasian Albanians, in: Samuelian, Thomas J. (Hg.), Classical Armenian Culture. Influences and Creativity, Chico: 1982, 27-40.
  • Hewsen R.H. Ethno-history and the Armenian influence upon the Caucasian Albanians. Classical Armenian culture: Influence and creativity, Scholars press, Philadelphia, 1982.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]