Karakums

Vikipēdijas lapa
Karakums
Karakums
Karakuma attēls no NASA World Wind kolekcijas
Kontinents Āzija
Valstis Karogs: Turkmenistāna Turkmenistāna
Ģeogrāfiskais apgabals Turānas zemiene
Platība 350 000 km2
Augstums 450 m
Koordinātas 40°30′N 60°00′E / 40.500°N 60.000°E / 40.500; 60.000Koordinātas: 40°30′N 60°00′E / 40.500°N 60.000°E / 40.500; 60.000
Karakums (Turkmenistāna)
Karakums
Karakums
Karakums (Āzija)
Karakums
Karakums
Karakums Vikikrātuvē

Karakums (turkmēņu: Garagum — ‘melnās smiltis’) ir tuksnesis Centrālajā Āzijā.[1] Tas aizņem apmēram 70 procentus jeb 350 000 km² no Turkmenistānas teritorijas. Tuksnesis ir reti apdzīvots — vidējais blīvums ir viens cilvēks uz 6,5 km². Neliels gada vidējais nokrišņu daudzums, robežās no 70 līdz 150 mm gadā.[2]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Каrakuma ainava

Tuksnesis izvietojies Turānas zemienes dienvidu daļā, aizņem lielāko daļu mūsdienu Turkmenistānas teritorijas no Balhana kalniem austrumos, sasniedzot Sarikamiša ieplaku un Uzboju ziemeļos, Amudarjas upi austrumos un Kopetdagu dienvidos.

Karakums ir paugurains, ar kopējo slīpumu austrumu — rietumu virzienā, klāts ar kāpām, barhāniem un smilšu sanesumiem.[3]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidos no Hindukuša kalniem tekošās Murgapas un Tedženas upes tek uz rietumiem un ietek tuksnesī, piegādājot tur irigācijai nepieciešamo ūdeni. Tuksnesi šķērso otrais lielākais irigācijas kanāls pasaulē — Karakuma kanāls. To sāka būvēt 1954. gadā, tas ir 1375 km garš, un tā gada caurtece ir 13—20 km³ ūdens. No kanāla noplūdēm gar tā malām ir izveidojušies ezeri un dīķi.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izteikts kontinentālais klimats ar vidējo temperatūru janvārī tuksneša ziemeļos — 5°С, dienvidos +3°С, jūlijā no 28°С līdz 34°С. Krasa gaisa temperatūras maiņa dažādos diennakts laikos. Vasarā daudzos tuksneša rajonos temperatūra pakāpjas līdz 50°С un vairāk, kas to padara par vienu no karstākajiem pasaules tuksnešiem. Ziemā iespējams stiprs sals līdz -30 °C un zemāk. Nokrišņu maz — no 60 mm gadā ziemeļos līdz 150 mm gadā dienvidos, pie kam 70% no visiem nokrišņiem nokrīt laikā no novembra līdz aprīlim.[4]

Flora un fauna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavasarī visu tuksneša teritoriju klāj efemēri un efemeroīdi, kas nokalst jau maija mēneša vidū. Augu valsti pārstāv smiltāja grīslis, smiltāja akācija, astragāls, saksauls. Karakumā mīt džeirāni, korsaki, vilki, barhānu kaķi, stepes kaķis, grauzēji, ķirzakas, čūskas, solpugas un skorpioni, stepes bruņurupuči. Attīstīta aitkopība un kamieļu audzēšana. Karakuma dienvidaustrumos atrodas Repetekas biosfēras valsts rezervāts. Centrālajā tuksneša daļā atrodas Bereketli — Karakuma rezervāts[5].

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dervazas gāzes krātera degošā uguns Karakuma tuksneša vidū

Karakuma tuksnesī ir ievērojamas naftas, gāzes un sēra atradnes.

Šeit atrodas arī Dervazas gāzes krāteris, saukts par Elles vārtiem.[6]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tuksnesi šķērso Transkaspijas dzelzceļa līnija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]