Karbonāti

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karbonātjona modelis

Karbonāti ir ogļskābes (H2CO3) sāļi. Lielākā daļa karbonātu slikti šķīst ūdenī, šķīstoši ir tikai nātrija, kālija un amonija karbonāti. Sārmzemju metālu karbonāti ir sastopami dabā karbonātiežu sastāvā. Par karbonātiem dažreiz sauc arī ogļskābes esterus (R1R2CO3). Karbonātjons (CO32-) ir ogļskābes anjons. Ogļskābe ir vāja divvērtīga skābe. Hidrogēnkarbonāti ir ogļskābes skābie sāļi. Hidrogēnkarbonātjons - HCO3-.

Ūdens šķīdumos karbonātjoni, hidrogēnkarbonātjoni, oglekļa dioksīds un ogļskābe atrodas dinamiskā līdzsvarā. Bāziskā vidē pārsvarā eksistē karbonātjoni, vāji bāziskā vidē pārsvarā ir hidrogēnkarbonātjoni, skābākos apstākļos pastāv līdzsvars starp oglekļa dioksīdu un ogļskābi, kas parasti ir stipri nobīdīts uz molekulārā CO2 pusi.

Daudzi dabā sastopamie karbonāti ir nozīmīgi derīgie izrakteņi. Izplatītākais ir kalcija karbonāts (kalcīts), kaļķakmens galvenā sastāvdaļa. Dažu metālu rūdas (purva dzelzsrūda) ir sastopamas karbonātu veidā, lai arī tiem ir tendence sadalīties par oksīdiem.

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: karbonāti