Kardisas miera līgums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Koka namiņš pie Kardisas muižas Igaunijā, kurā 1661. gadā esot noslēgts miera līgums.

Kardisas miera līgums (zviedru: Freden i Kardis, krievu: Карди́сский мирный договор) bija starpvalstu līgums, kuru Otrā Ziemeļu kara beigās Kardisas muižā (tagad Kerdes ciems pie Jegevas) Zviedru Vidzemes ziemeļos 1661. gada 1. jūlijā parakstīja Krievijas caristes pārstāvis Ivans Prozorovskis un Zviedrijas karalistes pārstāvis Bengts Horns.

Krievija atstāja kara laikā ieņemtās Vidzemes un Igaunijas austrumu daļas un tika atjaunota 1617. gada Stolbovas miera līgumā noteiktā Krievijas-Zviedrijas robeža.

Līguma saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija apņēmās atdot Zviedrijai pēc 1656. gada Zviedru Vidzemes un Igaunijas teritorijās iekarotās zemes ar Kokneses, Alūksnes, Antslas, Vastselīnas, Tērbatas, Vasknarvas un citiem cietokšņiem, kuros bija jāatstāj 10 tūkstošus mucu rudzu un 5 tūkstošus mucu miltu.

Krievijai bija jaiznīcina Kokneses ostā uzbūvētos karakuģus.

Zviedrijas (arī Vidzemes un Igaunijas) tirgotāji ieguva tiesības atjaunot savas tirdzniecības sētas Maskavā, Novgorodā, Pereslavļā un Pleskavā, bet Krievijas tirgotāji Narvā, Tallinā, Rīgā un Stokholmā. Tirgotāji tur drīkstēja veikt dievkalpojumus pēc sava rituāla, bet nedrīkstēja celt jaunas baznīcas. Abas puses apņēmās ņemt savā aizsardzībā kuģus, kas cietuši avāriju tās teritoriālajos ūdeņos.

Abu valstu sūtņi varēja brīvi pārvietoties pa to zemēm, ja vien devās uz draudzīgām valstīm.

Bija jāveic gūstekņu apmaiņa un jāizdod pārbēdzēji. Robežstrīdu risināšanai jāveido komisija no abu valstu pārstāvjiem, kas ierodas strīdus vietā

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievija pārtrauca karu ar Zviedriju, bet turpināja karu ar Poliju-Lietuvu līdz Andrusovas pamiera noslēgšanai 1667. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]