Kariess

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zobs ar kariesu

Kariess (latīņu: caries — ‘puve’) ir zobu slimība, kas izraisa zoba cieto audu (emalja, dentīns) demineralizāciju un bojāeju, kam seko dobuma veidošanās. Tas ir rezultāts pārtikas atlieku baktēriju rūgšanas procesos ražoto organisko skābju, kas uzkrājas uz zoba virsmas, iedarbībai. Ja demineralizācija pārsniedz siekalu iedarbību un citus remineralizācijas faktorus, zoba cietie audi pakāpeniski sabrūk, kas izraisa kariesu.

Atkarībā no zobu destrukcijas pakāpes, tiek pielietotas dažādas ārstniecības metodes, lai atgrieztu zobu iepriekšējo formu, darbību un estētiku, tomēr nav zināma metode, kā reģenerēt lielu daļu zobu struktūras. Zobārstniecības organizācijas atbalsta preventīvus un profilaktiskus pasākumus, piemēram, regulāru mutes dobuma higiēnu un uztura maiņu, lai izvairītos no zobu kariesa.

Mūsdienās kariess ir viena no visbiežāk sastopamajām slimībām pasaulē.[1] Visā pasaulē apmēram 2,43 miljardiem cilvēku (36% cilvēku) ir bijis kariess pastāvīgajos zobos.[2] Bērniem piena zobos kariess ir bijis 620 miljoniem cilvēku (9% cilvēku).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kariess — turīgo slimība. Apollo.lv. Atjaunināts: 2014. gada 6. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 Vos, T (Dec 15, 2012). "Years lived with disability (YLDs) for 1160 sequelae of 289 diseases and injuries 1990-2010: a systematic analysis for the Global Burden of Disease Study 2010.". Lancet 380 (9859): 2163–96. doi:10.1016/S0140-6736(12)61729-2. PMID 23245607.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]