Kārlis Veierštrāss

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Karls Vaierštrāss)
Kārlis Veierštrāss
Karl Weierstraß
Kārlis Veierštrāss
Personīgā informācija
Dzimis 1815. gada 31. oktobrī
Prūsijas Karaliste, Vestfālenes province, Ennigerlo
Miris 1897. gada 19. februārī (81 gads)
Vācijas Impērija, Berlīne
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne matemātika
Darba vietas Berlīnes Tehniskā universitāte
Alma mater Bonnas Universitāte
Minsteres Universitāte
Studenti Georgs Frobeniuss
Lāzars Fuhss
Edmunds Huserls
Georgs Kantors
Vilhelms Killings
Sofija Kovaļevska
Hanss fon Mangolts
Gesta Mitags-Leflērs
Karls Runge
Arturs Šēnflīss
Hermans Švarcs
Sasniegumi, atklājumi Veierštrāsa funkcija
Veierštrāsa teorēma
Veierštrāsa M-tests

Kārlis Teodors Vilhelms Veierštrāss (vācu: Karl Theodor Wilhelm Weierstraß, dzimis 1815. gada 31. oktobrī, miris 1897. gada 19. februārī) bija vācu matemātiķis, saukts arī par "mūsdienu matemātiskās analīzes tēvu".

Dzimis Vestfālenē, ierēdņa ģimenē. Jau ģimnāzijā ieinteresējās par matemātiku, tomēr vecāku spiediena rezultātā iestājās Bonnas Universitātē, lai apgūtu jurista profesiju. Mācību laikā Veierštrāss vairāk apguva matemātiku privātstundās nekā jurisprudenci, tāpēc pēc četriem gadiem Bonnas Universitāti pameta.

Iestājās Minsteres Universitātē, kur studēja matemātiku. 1842. gadā ieguva skolotāja kvalifikāciju un tika nosūtīts par skolotāju uz Braunsbergu Austrumprūsijā, kur nostrādāja 14 gadus, kļūdams par atzītu autoritāti matemātikā. 1854. gadā publicēja rakstu par Ābela funkcijām, par ko Kēnigsbergas Universitāte piešķīra viņam goda doktora grādu bez nepieciešamības to aizstāvēt. Pēc vēl viena lieliska darba matemātikā Aleksandrs fon Humbolts palīdzēja Veierštrāsam kļūt par Berlīnes Tehniskās universitātes profesoru.

Pēc 1850. gada Veierštrāsa veselība pasliktinājās. No 1861. gada Veierštrāss lekcijas lasīja tikai sēdus, bet kāds no viņa skolniekiem tās pierakstīja uz tāfeles. Miris no pneimonijas 1897. gadā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]