Karolīna Kostnere

Vikipēdijas lapa
Karolīna Kostnere
Karolīna Kostnere
Karolīna Kostnere 2007. gadā
Pamatinformācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Itālija Itālija
Dzimšanas datums 1987. gada 8. februārī (37 gadi)
Dzimšanas vieta Valsts karogs: Itālija Bolcāno, Itālija
Augums 170 cm
Treneris Aleksejs Mišins,
Mihaēls Hūts
Bijušie treneri Frīdrihs Juričeks,
Frenks Karols, Krista Fasi
Horeogrāfs Lorijs Nikols
Bijušie horeogrāfi Kurts Brovnings,
Megana Smita
Slidošanas klubs GS Fiamme Azzurre
Personiskie rekordi
Summa 216,73
2014. gada OS
Īsā programma 80,27
2018. gada PČ
Izvēles programma 142,61
2014. gada OS

Karolīna Kostnere (itāļu: Carolina Kostner; dzimusi 1987. gada 8. februārī Bolcāno, Itālijā) ir itāļu daiļslidotāja. Viņa ir 2014. gada olimpisko spēļu bronzas medaļniece, 2012. gada Pasaules čempione, pieckārtēja Eiropas čempione (2007.–2008., 2010., 2012.–2013.) un 2011. gada Grand Prix fināla uzvarētāja. Karolīna ir izcīnījusi dažāda kaluma medaļas piecos citos Pasaules čempionātos (2005., 2008., 2011., 2013.–2014.), sešos citos Eiropas čempionātos (2006., 2009., 2011., 2014., 2017., 2018.) un trīs Grand Prix finālos (2007., 2008., 2010.). Viņa ir 2003. gada Pasaules junioru čempionāta bronzas medaļniece un deviņkārtēja Itālijas nacionālā čempione. Karolīna ir izcīnījusi 11 medaļas Eiropas čempionātos, tai skaitā 2018. gada čempionātā.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karolīna Kostnere ir dzimusi Bolcāno, Itālijā,[1] bet patlaban dzīvo Ortizejos, Itālijā. Viņa ir meita trīs bērnu mātei Patrīcijai, kas 70. gados bija viena no Itālijas labākajām daiļslidotājām, bet vēlāk strādāja par ģeometriskās mākslas pasniedzēju,[2] un tēvam Ervīnam, kurš spēlēja hokeju Itālijas nacionālajā hokeja izlasē, bet vēlāk strādāja par hokeja treneri.[3] Viens no viņas vectēviem bija Mākslas akadēmijas direktors viņas dzimtajā pilsētā.[2] Viņai ir divi brāļi – vienu gadu vecākais Martins un trīs gadus jaunākais Simons, kurš spēlē Ritten Sport hokeja komandā Ritenā, Itālijā.[4] Kostneres māsīca ir Izolde Kostnere – sudraba medaļas ieguvēja Kalnu slēpošanas disciplīnā 2002. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.[5]

Kostnere runā ladīnu valodā (viena no retoromāņu valodām), kā arī vācu, itāļu, angļu un franču valodā.[3] 2007. gada rudenī viņa iestājās Turīnas Universitātē, komunikācijas zinātnes fakultātē, kur viņa studēja mākslas vēsturi, izmantojot tālmācību, bet studijas tā arī nepabeidza.[6] Laikā, kad viņai bija liegts piedalīties sacensībās, viņa mācījās klasiskā baleta skolā.[7]

Kostnerei ir bijušas ilglaicīgas attiecības ar 2008. gada olimpisko čempionu soļošanā Aleksu Švarceru, bet 2014. gadā pāris izšķīries.[8][9][10]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kostnere 2004. gadā

Agrīnā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kostnere sāka slidot četru gadu vecumā.[3] Viņa ir teikusi, "Puse no manas ģimenes ir sportā, skatoties no mana tēva puses, bet otra puse – mākslā, skatoties no manas mātes puses. Manuprāt, daiļslidošana ir ļoti labs šo abu pušu apvienojums."[2] Kad zemes nogruvums 2001. gadā apraka viņas dzimtās pilsētas slidošanas laukumu,[5] Kostnere kā jauno treniņvietu izvēlējās Oberstdorfu, Vācijā, kas atrodas apmēram četru stundu brauciena attālumā no viņas mājas Bolcāno, un sāka strādāt kopā ar Mihaēlu Hūtu.

2002.–2003. gada sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kostnere uzsāka savu debiju pieaugušo konkurencē 2002.–2003. gada sezonā, izcīnot ceturto vietu Eiropas čempionātā. Vēlāk tai pašā gadā viņa kļuva par pirmo itāliešu daiļslidotāju, kas ir izcīnījusi medaļu Pasaules čempionātā daiļslidošanā junioriem, iegūstot bronzas medaļu.

2003.–2004. gada sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003.–2004. gada sezonā Kostnere ierindojās 5. vietā gan Eiropas čempionātā, gan Pasaules čempionātā.

2011.–2012. gada sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kostnere 2012. gadā

Iekļūšana 2011. gada Pasaules čempionāta top sešiniekā, Kostnerei deva iespēju startēt trijos 2011.–2012. gada sezonas Grand Prix posmos. Šo iespēju viņa arī izmantoja un pieteica savu dalību Skate America, Ķīnas kausā un Ērika Bomparda trofejā. Viņa izcīnīja sudraba medaļu Skate America, kā arī uzvarēja Ķīnas kausā, tādējādi kļūstot par pirmo daiļslidotāju, kura togad kvalificējās 2011.–2012. gada Grand Prix finālam.[11] Kostnerei izdevās arī tikt pie sudraba medaļas Ērika Bomparda trofejā. Intervijā pēc sacensībām viņa paziņoja, ka viņa ir pilnībā atguvusies pēc ceļa savainojuma, un viņas mērķis bija iekļaut pēc iespējas vairāk sarežgītu lēcienu 2012. gada sacensībās.[2] Kostnere uzrādīja sezonas labākos rezultātus īsajā programmā (66,43 punkti) un izvēles programmā (121,05 punkti), kas viņai ļāva izcīnīt savu pirmo zelta medaļu 2011. gada Grand Prix finālā; kopvērtējumā iegūtie 187,48 punkti bija jauns Kostneres personīgais rekords.[12] Viņa ir pirmā itāliešu daiļslidotāja, kas ir kļuvusi par Grand Prix fināla čempioni sieviešu vienslidojumos, bet otrā pēc Barbaras Fuzāras-Polī un Mauricio Margaļjo, kuri 2000. gadā uzvarēja deju pāru konkurencē.

Kostnere uzvarēja 2012. gada Eiropas čempionātā, izcīnot ceturto Eiropas titulu desmit sacensību laikā, kurās viņa ir piedalījusies.[13] Viņas nākamās sacensības bija 2012. gada Izaicinājuma kauss, kurā viņa uzvarēja ar vairāk nekā 26 punktu starpību pār tuvāko sāncensi.[14]

2012. gada Pasaules čempionātā, kas togad norisinājās Nicā, Francijā, Kostnere ierindojās trešajā vietā īsajā programmā[15] un pirmajā izvēles programmā, uzrādot jaunu personīgo rekordu, kas viņai ļāva izcīnīt savu pirmo un arī vienīgo zelta medaļu Pasaules čempionātos. Viņa kļuva par pirmo Itālijas daiļslidotāju – pasaules čempioni, sieviešu vienslidojumos un otro pēc Fuzāras-Polī (pārī ar Margaļjo), kas 2001. gadā izcīnīja zelta medaļas dejās uz ledus.[16][17] Kostneres pēdējās sezonas sacensības bija 2012. gada Pasaules komandu trofeja, kuras viņa piedalījās Itālijas komandas sastāvā. Viņa uzstādīja jaunu personīgo rekordu īsajā programmā un trešo labāko rezultātu izvēles programmā, iegūstot otro vietu kopvērtējumā.[18][19]

2016.–2017. gada sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada novembrī Kostnere paziņoja par savu nodomu atsākt dalību starptautiskajās sacensībās ar Alekseju Mišinu, kā viņas treneri.[20] Viņa piebilda: "Man nav svarīgi izcīnīt vēl kādas medaļas vai uzstādīt augstus rezultātus, bet es tiešām vēlētos iemācīties kaut ko jaunu, ko es līdz šim vēl neesmu iemācījusies. Tāpēc es jautāju Mišinam, vai es varētu trenēties kopā ar viņu, kad vien būtu tāda iespēja."[21]

Viņas augstākais sasniegums sezonas laikā bija viņas debija 2016. gada CS posmā – Zagrebas Zelta piruetē, kur viņa izcīnīja zelta medaļu. Viņai izdevās arī izcīnīt bronzas medaļu 2017. gada Eiropas čempionātā, kas norisinājās Ostravā, Čehijā. 2017. gada Pasaules čempionātā, kas notika Somijā, Kostneres rezultāti gan bija visai pieticīgi – tikai astotā vieta īsajā programmā, piektā vieta izvēles programmā un sestā vieta kopvērtējumā.

2017.–2018. gada sezona[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017.–2018. gada sezonā Kostnere piedalījās divos Grand Prix posmos – NHK trofejā un Krievijas kausā. Viņa izcīnīja otro vietu abās sacensībās, kvalificējoties 2017.–2018. gada Grand Prix finālam, kur viņa ierindojās ceturtajā vietā. 2018. gada janvārī viņa izcīnīja savu 11. medaļu 2018. gada Eiropas čempionātā, kas ir jauns rekords sieviešu vienslidojumos.

Slidošanas tehnika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kostnere veic piruetes un lēcienus pulksteņrādītāja griešanās virzienā, atšķirībā no vairuma daiļslidotāju, kas veic piruetes pretējā virzienā.[22] Viņa ir izpildījusi sacensībās arī dubultās trīskāršo lēcienu kombinācijas, tai skaitā 3F-3T, 3F-3T-2Lo, 3T-3T un 2A-3T.

Kostnere izpildīja savu pirmo trīskāršo lēcienu 11 gadu vecumā, bet dubulto akselu – 12 gadu vecumā. Komentējot savas prasmes kombināciju izpildīšanā, Karolīna ir teikusi: "Trīskāršās kombinācijas man padodas samērā viegli. Sākumā es pamēģināju dubulto tipu, tad trīskāršo tulupu, – lai redzētu kā man sanāk, tad es pamēģināju izpildīt dubulto trīskāršo tulupu. Tā kā man nepatīk dubultais aksels, tad es pat nemēģinu izpildīt trīskāršo.[5]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GP: Grand Prix; CS: Challenger posmi; JGP: Junioru Grand Prix

Starptautiskās[23]
Sacensības 00—01 01—02 02—03 03—04 04—05 05—06 06—07 07—08 08—09 09—10 10—11 11—12 12—13 13—14 16—17 17—18
Olimpiskās spēles 9 16 3 5
Pasaules čempionāts 10 5 3 12 6 2 12 6 3 1 2 3 6 4
Eiropas čempionāts 4 5 7 3 1 1 2 1 2 1 1 3 3 3
GP Fināls 3 3 2 1 4
GP Ērika Bomparda trofeja 2 6 2
GP Ķīnas kauss 3 6 1 3
GP Krievijas kauss 2 7 1 2 2
GP NHK trofeja 6 1 1 2
GP Skate America 9 3 2
GP Skate Canada 5 7 4
CS Somijas trofeja 2
CS Zagrebas Zelta piruete 1
CS Lombardijas trofeja 3
Nebelhorna trofeja 1 1
Bofrosta kauss 4
Izaicinājuma kauss 1 1
Somijas trofeja 4 3
Gardenas Pavasara trofeja 4 1
Zagrebas Zelta piruete 1
Merāno kauss 1
Ondreja Nepelas Piemiņas 1
Ziemeļvalstu čempionāts 1
Šēfera Piemiņas 1
Starptautiskās: Junioru[23]
Pasaules čempionāts junioriem 11 10 3
JGP Fināls 2
JGP Ķīna 4
JGP Francija 1
JGP Vācija 7
JGP Itālija 6
JGP Norvēģija 9
JGP Polija 4
Pūķa trofeja 1 J
Nacionālās[23]
Itālijas čempionāts 1 J 1 2 1 1 1 Izst. 1 2 1 Izst. 1 1 1
Komandu sacensības
Olimpiskās spēles 4 K
2 P
4 K
Pasaules Komandu trofeja 6 K
2 P
J = Junioru līmenī; Izst. = Izstājās
K = Komandas rezultāts; P = Personīgais rezultāts. Medaļu sadalē tiek ņemts vērā tikai komandas kopējais rezultāts.
Citas sacensības[24]
Sacensības 15—16
Medal Winners Open 2

Personīgie rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Disciplīna Rezultāts Datums Sacensības
Kopējais punktu skaits 216,73 2014. gada 20. februāris 2014. gada olimpiskās spēles
Īsā programma 80,27 2018. gada 21. marts 2018. gada Pasaules čempionāts
Izvēles programma 142,61 2014. gada 20. februāris 2014. gada olimpiskās spēles

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Carolina KOSTNER: 2016/2017». International Skating Union. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 9. decembris.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Reut Golinsky. «Carolina Kostner: "I hope that my time is not over yet"». Absolute Skating, 2011. gada 9. decembris. Skatīts: 2011. gada 15. decembris.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Carolina». Official website of Carolina Kostner. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. jūlijs.
  4. Martin Merk. «Highlight year for Kostner». IIHF.com, 2017-05-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-05-15. Skatīts: 2017-05-10.
  5. 5,0 5,1 5,2 Barry Mittan. «Italy Hopes For Medal From Kostner». SkateToday, 2005. gada 23. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.
  6. Klaus-Reinhold Kany. «Carolina Kostner: Making No Commitment to 2014». IFS Magazine, 2011. gada 9. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. oktobris. Skatīts: 2011. gada 9. septembris.
  7. Titanilla Bőd. «Carolina Kostner: "I discovered that I truly love this sport"». Absolute Skating, 2017. gada 1. februāris.
  8. «Carolina Kostner skips hearing». ESPN. Associated Press. 2014. gada 19. septembris. Skatīts: 2014. gada 21. septembris.
  9. «Former world champ Kostner banned 16 months». ESPN. Associated Press. 2015. gada 16. janvāris. Skatīts: 2015. gada 18. novembris.
  10. «Ban reduced, Kostner plans to return to competition». Ice Network. 2015. gada 6. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.
  11. «USA's Jeremy Abbott wins gold after spill at Cup of China». Associated Press (USA Today). 2011. gada 5. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2018-04-08.
  12. Tatjana Flade. «Kostner seizes first Grand Prix Final title». Golden Skate, 2011. gada 11. decembris. Skatīts: 2011. gada 15. decembris.
  13. Tatjana Flade. «Kostner takes fourth European title». Golden Skate, 2012. gada 29. janvāris.
  14. Kristin Zinsmeister. «Kostner, Joubert earn titles at Challenge Cup». Ice Network, 2012. gada 10. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. janvārī. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.
  15. Anna Kondakova. «Leonova takes short program at Worlds». Golden Skate, 2012. gada 29. marts.
  16. «Kostner strikes figure skating gold for Italy». Agence France-Presse (Google News). 2012. gada 31. marts. Skatīts: 2012. gada 31. marts.
  17. «Figure skating-Kostner finally wins world crown at ninth attempt». Yahoo! Sports. Reuters. 2012. gada 31. marts.
  18. Tatjana Flade. «Kostner wins ladies short at World Team Trophy; Team Japan leads». Golden Skate, 2012. gada 19. aprīlis.
  19. «ISU World Team Trophy in Figure Skating, Day 3». International Skating Union. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-01-21. Skatīts: 2012-12-23.
  20. «Carolina Kostner takes on Russian coach Aleksei Mishin». Skatīts: 2017. gada 5. novembris.
  21. Jean-Christophe Berlot. «Kostner: 'What I'm looking for is to surprise myself'». IceNetwork.com, 2017. gada 28. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.
  22. «Carolina Kostner – Figure skater». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 9. decembrī. Skatīts: 2018. gada 8. aprīlī.
  23. 23,0 23,1 23,2 «Competition Results: Carolina KOSTNER». International Skating Union. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. aprīlis.
  24. «Medal Winners Open 2016 detailed results». Japan Skating Federation Official Results & Data Site. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. janvāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]