Karpu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karpu dzimta
Cyprinidae
Līnis (Tinca tinca)
Līnis (Tinca tinca)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)
Kārta Karpveidīgās (Cypriniformes)
Virsdzimta Karpu virsdzimta (Cyprinioidea)
Dzimta Karpu dzimta (Cyprinidae)

Karpu dzimta (Cyprinidae) ir vienīgā karpu virsdzimtas (Cyprinioidea) dzimta. Karpu virsdzimta pieder karpveidīgo zivju kārtai (Cypriniformes). Tā ir lielākā saldūdens zivju dzimta, kas apvieno vairāk kā 2400 sugas un kas iedalītas 220 ģintīs. Dzimta šobrīd iedalās 13 apakšdzimtās.[1] Sistemātika tiek bieži mainīta. Par daudzām ģintīm joprojām nav skaidrības, kādām apakšdzimtām tās pieder, tādēļ tās tiek izdalītas Incertae sedis grupā.

Karpu dzimtas zivis sastopamas Eirāzijā, Āfrikā un Ziemeļamerikā.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis) ir lielākā karpu dzimtas zivs, tās augums var sasniegt 3 m garumu

Karpu dzimtas zivis var būt gan liela auguma, gan maza auguma zivis. Lielākā dzimtā ir Siāmas milzu karpa (Catlocarpio siamensis), kuras ķermeņa garums var sasniegt 3 metrus un svars 300 kg.[2] Daudzas sugas ir mazākas par 5 cm, bet mazākā dzimtā ir danionella (Danionella translucida), kas ir arī mazākā saldūdens zivs pasaulē. Tās ķermeņa garums ir 10-12 mm garš.[3]

Visas karpu dzimtas zivis nērš ikrus. Dažas sugas būvē ikriem ligzdas un tās apsargā, kamēr izšķiļas mazās zivtiņas. Toties spidiļķu apakšdzimtas (Acheilognathinae) zivju sugas ikrus paslēpj gliemeņu vākos. Mazie spidiļķi tur mājo, kamēr ir paaugušies un spēj izdzīvot atklātos ūdeņos.

Anatomija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpu dzimtas zivīm nav kuņģa un žokļī zobu. Kā visām karpveidīgām zivīm barība tiek sakošļāta ar rīkles zobiem, kas atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē. Rīkles zobi spēj sakost cietos gliemežu un gliemeņu gliemežvākus. Tā kā karpu dzimtas zivīm ir Vēbera aparāts, tām ir ļoti laba dzirde. Nelielie skriemeļi savieno peldpūsli ar iekšējo ausi, tādējādi nododot vissīkāko peldpūsļa gaisa vibrāciju. Vēbera aparāts tiek izmantots arī, lai noteiktu ūdens dziļumu un temperatūru. Karpu dzimtas zivis spēj papildināt peldpūsli ar gaisu, to ierijot, vai pretēji - izlaist gaisu zarnās.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella) barojas tikai ar augiem
Meža vimba (Aspius aspius) barojas tikai ar zivīm

Lielākā daļa karpu dzimtas zivis barojas ar bezmugurkaulniekiem, mazām zivtiņām, kurkuļiem un augiem, bet dažas sugas, piemēram, meža vimba (Aspius aspius) ir izteikti plēsīgas un barojas ar zivīm. Dažas sugas toties barojas tikai ar augiem, piemēram, baltais amūrs (Ctenopharyngodon idella), dažas tikai ar gliemežiem, piemēram, melnais amūrs (Mylopharyngodon piceus) vai barojas, filtrējot ūdeni, piemēram, baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix).

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Incertae sedis

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nelson, Joseph (2006). Fishes of the World. Chichester: John Wiley & Sons. ISBN 0-471-25031-7
  2. Giant barb - Catlocarpio siamensis
  3. Danionella translucida
  4. Britz, R., Kottelat, M. & Tan, H.H. (2012): Fangfangia spinocleithralis, a new genus and species of miniature cyprinid from Kalimantan Tengah, Borneo, Indonesia (Teleostei: Cypriniformes: Cyprinidae). Ichthyological Exploration of Freshwaters, 22 (4) [2011]: 327-335.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]