Karpveidīgās

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karpveidīgās
Cypriniformes (Bleeker, 1859)
Karūsa (Carassius carassius)
Karūsa (Carassius carassius)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)
Kārta Karpveidīgās (Cypriniformes)
Iedalījums

Karpveidīgās zivis (Cypriniformes) ir viena no kaulzivju (Osteichthyes) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopterygii). Tā ir lielākā saldūdens zivju kārta pasaulē.[1] Šajā kārtā ir apmēram 3400 saldūdens zivju sugas, kas iedalītas 320 ģintīs un 5 dzimtās.[2] Ik pēc dažiem mēnešiem sugu sarakstam pievienojas kāda jauna suga, kā arī ik pa laikam tiek atklāta jauna ģints. Vislielākā sugu dažādība sastopama Āzijā, bet šīs kārtas zivju nav Austrālijā, Madagaskarā un Dienvidamerikā.[1][3] Pazīstamākās sugas ir karpa, karūsa, plicis, plaudis, sapals, līnis un rauda. Daudzas karpveidīgās zivis ir iecienīts makšķerēšanas objekts, kā arī tās tiek audzētas zivsaimniecībās.

Karpveidīgo zivju tuvākie radinieki ir haracīnveidīgās (Characiformes), elektrozušveidīgās (Gymnotiformes) un samveidīgās (Siluriformes) zivis.[4]

Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karpveidīgām zivīm nav muguras mazās taukspuras, attēlā meža vimba (Aspius aspius)

Latvijā sastopamas 2 dzimtu sugas: karpu dzimta (Cyprinidae), kurā ir 22 sugas,[5] un akmeņgraužu dzimta (Cobitidae), kurā ir 4 sugas.[6] Divas sugas: kaze (Pelecus cultratus) un spāre (Abramis ballerus) ir iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.[5]

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā visām kaulpūslēm arī karpveidīgajām zivīm ir Vēbera aparāts, bet tās atšķiras no pārējām ar to, ka tām uz muguras ir tikai muguras spura. Pārējām kaulpūslēm aiz muguras spuras atrodas vēl viena spura - maza, gaļaina taukspura. Karpveidīgajām zivīm mutē nav arī zobu. Toties tām ir rīkles zobi, kas košļājot barību, atspiežas pret īpašu sabiezinājumu galvaskausa pamatnē.[3] Salīdzinoši ar citām zivīm, kurām ir rīkles zobi, tie atspiežas pret rīkles zobu augšžokli. Karpveidīgo zivju rīkles zobi ir it kā sakausēti kopā ar pamatnes kaulu.[1]

Visplašākā karpveidīgo zivju dzimta ir karpu dzimta (Cyprinidae), kurai pieder apmēram divas trešdaļas no visām karpveidīgo zivju sugām.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Cypriniformes
  2. Mitogenomic Evolution and Interrelationships of the Cypriniformes
  3. 3,0 3,1 Nelson, Joseph S. (2006): Fishes of the World. John Wiley & Sons, Inc. ISBN 0-471-25031-7
  4. Saitoh, Kenji; Miya, Masaki; Inoue, Jun G.; Ishiguro, Naoya B. & Nishida, Mutsuminame (2003): Mitochondrial Genomics of Ostariophysan Fishes: Perspectives on Phylogeny and Biogeography. J. Mol. Evol. 56(4): 464–472. doi:10.1007/s00239-002-2417-y
  5. 5,0 5,1 Karpveidīgās zivis (Cypriniformes)
  6. Akmeņgraužu dzimta (Cobitidae)

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]