Bebru Kartupeļu dumpis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kartupeļu dumpis)

Koordinātas: 56°44′17″N 25°36′1″E / 56.73806°N 25.60028°E / 56.73806; 25.60028

Jaunbebru kartupeļu dumpja piemiņas vieta — Sarkanais šķūnis

Bebru Kartupeļu dumpis (vācu: Kartoffelaufstand in Bewershof,[1] krievu: Картофельный бунт в Яунбебри) bija klaušu laiku latviešu zemnieku nemieri, kas norisinājās 1841. gadā Jaunbebru muižā un apkārtējos muižu pagastos. 108 zemniekus notiesāja (to starpā arī vienu sievieti), piespriežot smagus miesas sodus un pēc tam izsūtīšanu uz Sibīriju vai nodošanu zaldātos. Eksekūcijas izpildīja 1841. gada 4. decembrī.[2]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1840. gados Vidzemē, cerot rast ķeizara Nikolaja I un pareizticīgās baznīcas atbalstu, zemnieki no luterticības pārgāja pareizticībā. 1841. gadā zemnieki masveidā devās uz Rīgu, lai iegūtu atļaujas izceļot uz Jaunkrieviju (tagad Ukrainas dienvidu daļā) un tur tiktu pie zemes. Vidzemes guberņas varas iestādes zemniekus arestēja, nopēra un sūtīja atpakaļ, tomēr nemierus apturēt neizdevās. Vidzemes apriņķus apceļoja zemes tiesneši apbruņotu karavīru pavadībā.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1841. gada 8. septembrī Jaunbebru muižā ieradās karaspēka daļa tiesas adjunkta Tranzē vadībā, lai apcietinātu aģitācijā par pāriešanu pareizticībā un izceļošanu apvainoto Āpšu (Āpškalna) māju saimnieku Viļumu Preisi. Tā kā saimnieks bija aizbēdzis, karaspēku nosūtīja piespiest zemniekus novākt kartupeļus muižas laukos. Desmit kareivju lielo vienību aplenca ap 50 vīru liels zemnieku pūlis ar dakšām, mietiem un akmeņiem.[3] Sadursmē zemnieki ievainoja kara tiesas komisāru Helmani un piespieda karavīrus atkāpties uz Jaunbebru muižas kungu māju. Nemiernieki sagūstīja adjunktu Tranzē, bet viņam izdevās slepus aizbēgt uz Odzienas muižu.

Baltijas ģenerālgubernators Kārlis Magnuss fon der Pālens pavēlēja Tranzē apspiest nemierus ar divām karaspēka rotām, kurām pretī stājās Bebru, Kokneses, Meņģeles, Aderkašu un citu Kokneses un Madlienas draudzes novadu muižu pagastu zemnieki. Apcietināja 33 nemierniekus. 3. oktobrī nemieru vietā ieradās vēl piecas rotas kājnieku, 40 kazaku ar diviem lielgabaliem, kas apspieda dumpi un apcietināja visus nemierniekus.

Vidzemes guberņas kara tiesa tiesneša Ungerna-Šternberga vadībā atzina par vainīgiem 108 zemniekus un piesprieda dažādus miesas sodus un izsūtīšanu uz Sibīriju, piemēram, četrus Jaunbebru muižas zemniekus dzina caur 1000, 17 caur 500, bet sešus caur 150 karavīru ierindu. Soda izpildīšanā 4. decembrī pēc divu lielgabalu šāvieniem bija spiesti noskatīties visi Jaunbebru muižas iedzīvotāji, arī 230 muižas pagasta tiesas vīri, 386 apkārtējo muižu pagastu locekļi. Daži no sodītajiem drīz nomira.[3] Viļums Preisis, Reinis Tālmanis un vēl seši dumpja organizatori tika aizdzīti uz Sibīriju katorgā.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās Jaunbebru muižas parka malā atrodama soda priede un sarkanā šķūņa drupas, pie kurām 2006. gadā atklāja piemiņas plāksni. Plāksnes atklāšanā piedalījās arī Preisu un Tālmaņu dzimtu pārstāvji.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jahrbuch für Geschichte der sozialistischen Länder Europas. Deutscher Verlag der Wissenschaften, 1968 — S. 272
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : A/S Preses nams. 2001. 110. lpp. ISBN 9984-00-412-0.
  3. 3,0 3,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. I. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 2001-2002. sleja.
  4. Bebru pagastā pieminēs 'Kartupeļu dumpi' delfi.lv 15.09.2006.