Kasiopeja

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kasiopeja
Kasiopeja
Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski): Cas
Nosaukums (latīniski) Cassiopeia
Rektascensija: 1 h
Deklinācija: +60°
Zvaigznāja platība: 598 kv. grādi. (25. vieta)
Galvenās zvaigznes: 5
Zvaigznes ar eksoplanētām: 0
Spožas zvaigznes: 0
Tuvās zvaigznes: 0
Spožākā zvaigzne: Šedirs (2,23m)
Tuvākā zvaigzne: η Cas (19 ly)
Mesjē kataloga objekti: 0
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji Žirafe
Cefejs
Ķirzaka
Andromeda
Persejs
Redzams Latvijā visu gadu
Redzams platuma grādos no +90° līdz −-20°

Kasiopeja ir ziemeļu puslodes zvaigznājs. Zvaigznājs guvis savu nosaukumu no mitoloģiskās karalienes Kasiopejas. Sengrieķu mīts stāsta, ka Kasiopeja salielījusies jūras nimfām ka ir skaistāka par tām. Jūras valdnieks Poseidons par to sadusmojies un uzsūtijis Etiopijas zemei briesmīgu pūķi. Lai glābtu valsti priekš jūras briesmoņa bija jāziedo Kasiopejas un Cefeja meita Andromeda. Viņu izglāba varonis Persejs, kas devās mājup no gorgonas Medūzas mājvietas (viņš bija Medūzu nogalinājis).

Ja Sauli novērotu no Saulei tuvākās zvaigznes — Centaura Alfas, tad Saule atrastos tieši Kasiopejas zvaigznājā.

Kasiopeja ir Latvijā nenorietošs zvaigznājs. Kasiopejas piecas spožākās zvaigznes veido viegli atpazīstamu figūru burta W veidā. Caur zvaigznāju iet Piena ceļš, kurā ir daudz sīku zvaigžņu, zvaigžņu kopu, miglāju.

1572. gada novembrī netālu no Kasiopejas k zvaigznes uzliesmoja cita ļoti spilgta zvaigzne. Tā bijusi tik spoža, ka to varējuši redzēt pat dienā ar neapbruņotu aci. Pēc mēneša, decembrī, zvaigznes spožums sāka samazināties un pēc gada tā kļuva tikko saskatāma. Vēl pēc kāda laika zvaigzne pavisam pazuda. Mūsdienās šajā vietā atrodas vājš kosmiskā starojuma avots.

Spožākās zvaigznes:

  • b (beta) — Kafs: dzeltenbalta milzu vai zemmilzu zvaigzne. Tulkojumā no arābu valodas Kaff' al Hadib — roka, kas nokrāsota ar hennu (sarkana krāsa).