Kasiopeja

Kasiopeja

Zvaigznāja karte ar tā robežām
Saīsinājums (latīniski):	Cas
Nosaukums (latīniski)	Cassiopeia
Rektascensija:	1 h
Deklinācija:	+60°
Zvaigznāja platība:	598 kv. grādi. (25. vieta)
Galvenās zvaigznes:	5
Zvaigznes ar eksoplanētām:	0
Spožas zvaigznes:	0
Tuvās zvaigznes:	0
Spožākā zvaigzne:	Šedirs (2,23m)
Tuvākā zvaigzne:	η Cas (19 ly)
Mesjē kataloga objekti:	0
Meteoru plūsmas:
Robežzvaigznāji	Žirafe Cefejs Ķirzaka Andromeda Persejs
Redzams Latvijā	visu gadu
Redzams platuma grādos no +90° līdz −-20°

Kasiopejas zvaigznājs guvis no mitoloģiskās karalienes Kasiopejas. Ja Sauli novērotu no Saulei tuvākās zvaigznes — Centaura Alfas, tad Saule atrastos tieši Kasiopejas zvaigznājā.

Kasiopeja ir Latvijā nenorietošs zvaigznājs. Kasiopejas piecas spožākās zvaigznes veido viegli atpazīstamu figūru burta W veidā. Caur zvaigznāju iet Piena ceļš, kurā ir daudz sīku zvaigžņu, zvaigžņu kopu, miglāju. Ir vērts to pavērot tālskatī.

1572. gada novembrī netālu no Kasiopejas k zvaigznes uzliesmoja ļoti spilgta zvaigzne. Tā bijusi tik spoža, ka to varējuši redzēt pat dienā ar neapbruņotu aci! Pēc mēneša, decembrī, zvaigznes spožums sāka samazināties un pēc gada tā kļuva tikko saskatāma. Vēl pēc kāda laika zvaigzne pavisam pazuda. Mūsdienās šajā vietā atrodas vājš kosmiskā starojuma avots.

Spožākās zvaigznes : a (alfa) - Šedirs: oranža milzu zvaigzne.

b (beta) - Kafs: dzeltenbalta milzu vai zemmilzu zvaigzne. Tulkojumā no arābu valodas Kaff' al Hadib - roka, kas nokrāsota ar hennu (sarkana krāsa).