Kastaņu smilšbeka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kastaņu smilšbeka
Gyroporus castaneus
Kastaņu smilšbeka (Gyroporus castaneus)
Kastaņu smilšbeka (Gyroporus castaneus)
Klasifikācija
Valsts Sēnes (Fungi)
Nodalījums Bazīdijsēnes (Basidiomycota)
Klase Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
Kārta Beku rinda (Boletales)
Dzimta Beku dzimta (Boletaceae)
Ģints Smilšbekas (Gyroporus)
Suga Kastaņu smilšbeka (G. castaneus)
Sinonīmi
Ozolu beka
Kastaņu smilšbeka
Īpašības
Himēnijs: stobriņi

Cepurīte: izliekta

vai plakana
Kātiņš: kails
Sporu nospiedums: dzeltens
Veido mikorizu
Lietošana uzturā: ēdama

Kastaņu smilšbeka (latīņu: Gyroporus castaneus) - sēne. Latvijā aizsargāta suga. Ļoti līdzīga baravikai. Cepurīte pelēkbrūna vai dzeltenbrūna, jaunām sēnēm gandrīz apaļa, vecākām - nedaudz izliekta, ar asu cepurītes malu (baravikām noapaļota). Cepurītes virsa gluda. Kātiņš dzeltenīgi brūns līdz pelēcīgi brūns, ar vāju tīklveida zīmējumu, īsāks nekā baravikām, ciets. Vecākām sēnēm kātiņa apakšgalā dažreiz neliels dobums. Mīkstums balts līdz vāji dzeltenīgs, ļoti ciets. Vecas smilšbekas ir daudz cietākas nekā tāda paša vecuma baravikas. Stobriņi ļoti īsi, balti vai vāji dzeltenīgi. Stobriņu slānis kā jaunām, tā arī vecākām smilšbekām ciets. Stobriņi cieši pieauguši cepurītei. Sporas iedzeltenas, elipsveida, to izmēri 8 - 12 x 4 - 6 mikroni (baravikai 15 - 18 x 4 - 6 mikroni). Atrodama augusta beigās un septembrī. Mēdz augt zem ozoliem, bieži vien lielās grupās. Ēdama. Sagatavo tāpat kā baraviku. Baravikas cepurīte citronskābes vai etiķa marinādē paliek dzeltena, bet smilšbekai - gaiši brūna.