Katoļu baznīcas hierarhija

Vikipēdijas lapa

Baznīcas hierarhija (grieķu: hieros — svēts, archē — vara) ir pēc garīdznieku amata pakāpēm posmotā baznīcas pārvalde.[1] Tā kā Romas Katoļu baznīca kā sociālais institūts ir plaši attīstījies un sarežģīts, nosacīti, tās hierarhiju (Katoļu baznīcas garīdzniecību) var sadalīt pa karjeras kāpnēm.

Hierarhijas virsotne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katoļu baznīcas galva ir Romas pāvests.

Kopš mūsu ēras sestā gadsimta pāvesta titulu lieto Romas pilsētas bīskaps. Pamatojoties uz baznīcas tradīciju, pirmais Romas bīskaps ir bijis viens no Jēzus Kristus apustuļiem — Svētais Pēteris —, tāpēc visi vēlākie Romas bīskapi ir tiešie viņa kā garīgās, tā arī laicīgās varas pārmantotāji. Apustuļa Pētera pēctecis pāvests vada Baznīcu ar bīskapiem pēc Kristus gribas (Lumen gentium).[2] Svētais Gars ieceļ par bīskapiem, lai viņi vadītu Dieva Baznīcu, ko Kristus ieguvis ar savām asinīm (Apustuļu darbi 20, 28)[3]II Vatikāna koncils deklarēja: “Bīskapos mūsu Kungs Jēzus Kristus darbojas to labā, kuri Viņam tic.”

Romas pāvests ir ne tikai Romas Katoļu baznīcas virsgans jeb virspriesteris (latīņu: Pontifex Romanus), bet arī vienlaicīgi Vatikāna pilsētvalsts vadītājs, Svētā Krēsla suverēns un monarhs. Ar to izskaidrojams, ka pāvestam kā valsts vadītājam ir savi legāti — pāvesta sūtņi un apustuliskie nuncijiSvētā Krēsla diplomāti — Vatikāna valsts vēstnieki valstīs, kurām ir noslēgts konkordāts ar Svēto Krēslu.

Romas Pāvestu ievēl Kardinālu kolēģija.

Augstākais goda līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kardināls — goda tituls, kuru piešķir par īpašiem un izciliem nopelniem; par tādu var kļūt praktiski bīskaps, kuru pāvests, vadot konsistoriju, iekļauj kardinālu kolēģijā. Katram kardinālam tiek piešķirta titulbaznīca Romā. Kardināls vienlaicīgi pārvalda arī metropoliju, diecēzes vai diecēzi, izņemot gadījumus, ja ir emeritēts.

Augstākais līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīskapi, kurus konsekrē pāvests. Viņiem tiek piešķirta diecēze vai metropolija, kas jāvada, var tikt arī nominēti par titulārbīskapiem. Bīskapiem piešķir katedrāli, kurā norisinās viņa ingress. Arī bīskapiem ir vairākas hierarhijas pakāpes:

Vidējais līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priesteri, kurus ordinē bīskapi, nozīmējot viņiem draudzi. Priesteriem arī ir sava hierarhija:

Zemākais līmenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diakoni, kurus ordinē bīskaps; diakoni tiek nozīmēti draudzē un pakļaujas prāvestam, palīdz viņa darbā. Lielā draudzē var būt arhidiakons – vecākais jeb galvenais diakons, kurš ir tuvākais bīskapa palīgs Svētās Mises celebrēšanā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Henriks Trūps. Katoļu baznīcas vēsture. Rīga:Avots, 1992. 332.lpp.
  2. Dogmatische Konstitution über die Kirche LUMEN GENTUIM
  3. «Romas Katoļu Baznīca Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 26. novembrī. Skatīts: 2010. gada 30. maijā.