Kauja pie Puides (1218)

Vikipēdijas lapa
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Puides kauja notika uz dienvidiem no Vircezera, aptuveni pusceļā starp Valmieru un Tartu (kartē - Wolmar un Dorpat).

1218. gada kauja pie Puides bija Livonijas krusta karu kauja starp Novgorodas un Pleskavas krievu kņazu karaspēku un vācu krustnešiem. Krustnešu karagājiens sākotnēji bija plānots pret Ziemeļigaunijas iedzīvotājiem, bet Sakalas novadā viņi uzzināja, ka liels krievu karaspēks no Ugaunijas gatavojas doties uz Livoniju, tādēļ devās tiem pretī. Kauja notika 1218. gada vasaras beigās uz Sakalas un Ugaunijas zemju robežas austrumos netālu no Puides ciema (tagad - Valgas apriņķa Hummuli) pie nelielas upītes, kas plūst uz Vircezeru. Krustnešu, līvu un letu karaspēks sākotnēji devās karagājienā uz Ziemeļigauniju, bet pie Vilandes tika saņemta ziņa, ka liels Novgorodas krievu karaspēks ar 16 000 vīriem no Ugaunijas gatavojas iebrukt Līvzemē. Kaujas rezultātā abas puses atkāpās ar zaudējumiem [1].

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Indriķa hronika XXII. 2.-3.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 20. maijā. Skatīts: 2016. gada 18. jūlijā.