Kauja pie Turaidas (1298)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1298. gada kauju pie Turaidas. Par citām jēdziena Kauja pie Turaidas nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1298. gada kauja pie Turaidas
Livonijas pilsoņu karš
Medieval Livonia 1260.svg
Kaujas vieta kartē atrodama pie Treiden (Turaidas)
Datums 1298. gada 1. jūnijs
Vieta Turaidas pils
Iznākums Lietuvas dižkunigaitijas un Rīgas apvienotā karaspēka uzvara
Karotāji
Lietuvas dižkunigaitijas un Rīgas pilsēta Livonijas ordenis
Komandieri
dižkunigaitis Vītenis mestrs Brūno
Upuri
apmēram 800 karavīru mestrs Brūno, Vīlandes komturs, 22 vai 60 bruņinieki, kopā ap 1500 ordeņa vasaļu karavīru

1298. gada kauja pie Turaidas (vācu: Schlacht bei Treyden an der Aa) bija kauja Livonijas pilsoņu kara otrajā gadā pie Turaidas pils, kurā Livonijas ordenis cieta smagu sakāvi pret Lietuvas dižkunigaitijas un Rīgas pilsētas apvienoto karaspēku.

Priekšvēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas rāte un Rīgas arhibīskaps Johans III 1298. gadā noslēdza militāru savienību ar Lietuvas dižkunigaiti Vīteni. 1298. gada martā ordeņa mestrs Brūno ieņēma arhibīskapa galvenos cietokšņus Koknesi un Turaidu, kur sagūstīja Rīgas arhibīskapu un ieslodzīja viņu Vīlandes cietoksnī. Dižkunigaitis Vītenis kopā ar Rīgas pilsētas karaspēku 1298. gada pavasarī devās karagājienā uz ordeņa valdījumiem tagadējās Igaunijas dienvidos, kur nopostīja ordeņa Karkuses (Karksi) pili un saņēma gūstā vietējos iedzīvotājus.

Kaujas norise[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atceļā Vīteņa vadītajam karaspēkam Gaujas labajā krastā pie Turaidas pils 1298. gada 1. jūnijā uzbruka Livonijas mestra Brūno vadītais ordeņa karaspēks. Sākotnēji veiksme bijusi ordeņa karaspēka pusē, bet Vītenis kopā ar Rīgas arhibīskapa vasaļu karavīriem panāca kaujā lūzumu.[1] Kaujā krita ordeņa mestrs, 22 ordeņa brāļi un aptuveni 1500 ordeņa vasaļu karavīri, lietuvieši esot zaudējuši apmēram 800 karavīru.

Sekas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas domkapituls 1298. gada 12. jūnijā pēc uzvaras kaujā pie Turaidas noslēdza militāru savienību ar Dānijas karali Ēriku VIII, kurā bija paredzēts, ka Zemgale un "Naleres un Terakes apvidi" (Semgallen und die Gebiete von Nalere und Therake - Nalsenes un Tovrakstes zemes?) uz mūžīgiem laikiem piederēs Dānijas kronim. Dānijas karalis apsolīja līdz ziemas sākumam sūtīt savu karaspēku un aicināt savus Dāņu Igaunijas un Kurzemes vasaļus iesaistīties Rīgas arhibīskapijas aizsardzībā.[2][3][4] Arhibīskapa vasaļu karavīri un Rīgas pilsoņi 28. jūnijā aplenca ordeņa pili Bukultos (Neuermühlen). Kaujā pie Bukultiem uzvarēja ordeņa garnizons, kaujā gaja bojā ap 400 rīdzinieku.[5]

Pēc tam, kad Dānijas karalis Ēriks VI draudēja iesaistīties karā Rīgas arhibīskapa pusē, tika noslēgts pamiers un arhibīskaps Johans atbrīvots no Vīlandes gūsta.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Walter James Wyatt (1876). The history of Prussia: from the earliest times to the present day. London: Longmans, Green and co. pp. 327–329.
  2. Johannes Voigt. Geschichte Preussens: Bd. IV. Die Zeit von der Unterwerfung der Preussen 1283 bis zu Dieterichs von Altenburg Tod 1341. Koenigsberg: Verlage der Gebrüder Bornträger, 1830. - 146 lpp.
  3. 1298. gada 12. jūnija līgums starp Rīgas Domkapitulu un Dānijas karali publicēts 1759. gadā Viļņā M.Dogeļa (Dogiel, 1715-1760) izdotajā Codex diplomaticus regni Poloniae et magni ducatus Lithuaniae ... (Polijas karalistes un Lietuvas dižkunigaitijas diplomātisko dokumentu krājuma) V sējuma 28 lpp. kā XXXIV. dokuments.
  4. Holger C. de Reedtz. Repertoire historique et chronologique des traités conclus par la couronne a Dannemarc, depuis Canut-le-Grand jusqu'à 1800. Göttingen, 1826. (Dānijas kroņa noslēgto līgumu no Knuta Lielā līdz 1800. gadam uzskaite un hronoloģija)
  5. Rusova Livonijas hronika (tulkojums latviešu valodā)