Kaulzivis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaulzivis
Osteichthyes
Līdaka (Esox lucius (L.))
Līdaka (Esox lucius (L.))
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomata)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Iedalījums

Kaulzivis (Osteichthyes) ir zivju virsklase (citās klasifikācijās - klase), pie kuras pieder vairāk nekā 40 kārtas, 435 dzimtas un 28 000 sugu. Šajā grupā ietilpst apmēram 96% no visām pasaules zivju sugām.[1] Tā ir ne tikai lielākā zivju taksonomiskā vienība, bet arī lielākā mugurkaulnieku (Vertebrata) virsklase.

Nozīmīgākās kārtas ir siļķveidīgās zivis (Atlantijas siļķe, sardīne un brētliņa), lašveidīgās zivis (keta, kuprlasis un lasis), mencveidīgās zivis (menca, navaga un pikša), plekstveidīgās zivis (plekste un paltuss) u.c.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vissenākā zināmā kaulzivs - Guiyu oneiros dzīvoja pirms 419 miljoniem gadu[2]

Kaulzivīm skelets var būt vai nu kaula vai skrimšļa, turklāt skrimšļa skeletam vienmēr ir attīstīti segkauli. Galvaskauss var būt hiostilisks, amfistilisks vai autostilisks. Aste - heterocerkāla, homocerkāla vai dificerkāla. Horda attīstīta tikai dīgļiem. Pieaugušām kaulzivīm starp mugurkaula skriemeļiem ir hordas atliekas.

Visām kaulzivīm ir žaunas. Daudzām sugām tās ir vienīgais vai galvenais elpošanas orgāns. Dažām sugām ir arī plaušas, kas veidojas kā barības vada priekšējā nodalījuma ventrālās sienas izaugums. Ir sugas, kuras elpo caur ādu un/vai gremošanas sistēmu - zarnām vai kuņģi.[3] Žaunām ir pieci pāri spraugu. Žaunu starpsienas ir rudimentāras. Žaunu spraugas pārsedz kopīgs žaunu vāks, kurā vienmēr ir ādas kauli. Tas nodrošina efektīvāku žaunu darbību. Āda klāta ar ganoīdām, kosmoīdām vai kaula zvīņām, bet nekad nav sastopamas plakoīdās zvīņas. Peldpūslis veidojas kā barības vada sākumdaļas mugurējās sienas izaugums. Atsevišķām sugām peldpūslis ir reducējies.

Apaugļošanās lielākajai daļai ir ārējā. Gadījumos, kad ir iekšējā apaugļošanās, par kopulācijas orgānu kalpo pārveidota anālās spuras daļa, bet ne vēdera spura, kā skrimšļzivīm. Olām (ikriem) nav blīvas ragvielas kapsulas.

Lielākās un mazākās kaulzivis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mēnesszivs (Mola mola) ir lielākā kaulzivs

Vislielākā no visām kaulzivīm pasaulē ir mēnesszivs (Mola mola), kuras garums var būt nedaudz vairāk nekā 3 metri, bet svars 2,5 tonnas.[4] Toties garākā kaulzivs ir siļķu karalis (Regalecus glesne), kuras vidējais garums ir 8 m, bet pēc neapstiprinātiem datiem ir bijis arī 17 m garš siļķu karalis.[5] Vismazākā kaulzivs ir tropiskā saldūdens pundurgobija (Pandaka pygmaea), kuras maksimālais garums tēviņiem ir tikai 11 mm, mātītēm 15 mm.[6] Saldūdens lielākā kaulzivs ir Amazonē dzīvojošā arapaima (Arapaima gigas), kuras ķermeņa garums sasniedz 2,5 m un svars 200 kg.[7]

Tomēr visu laiku lielākā kaulzivs, kas pārspēj ikvienu mūsdienās dzīvojošo kaulzivi, ir aizvēsturiskā Leedsichthys problematicus. Tās ķermeņa garums ir bijis 9 - 10 metri.[8]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bony Fishes
  2. Guiyu: The Oldest Articulated Osteichthyan
  3. Helfman, G.S.; Facey, D.E (1997), The Diversity of Fishes, Blackwell Sciences
  4. Sporadic die-off of Mola mola in Monterey Bay November 2012, (2009)
  5. Oarfish, Regalecus glesne
  6. Fish Base: Pandaka pygmaea Herre, 1927 Dwarf pygmy goby
  7. Arapaima gigas the largest freshwater fishes in the world
  8. Liston, JJ, Steel, L & Challands, TJ (2005). Lured by the Rings: Growth structures in Leedsichthys. In: Poyato-Ariza FJ (ed) Fourth International Meeting on Mesozoic Fishes - Systematics, Homology and Nomenclature, Extended Abstracts. Servicio de Publicaciones de la Universidad Autónoma de Madrid/UAM Ediciones, Madrid, pp 147–149.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]