Kazaki

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Donas kazaka Kozmas Krjučkova 1914. gada fotogrāfija
Kazaku meitene Vasilija Surikova gleznā

Kazaki (krievu: kазаки, ukraiņu: kозаки) ir pamatā austrumslāvu etnosociāla grupa, kas iesākumā dzīvoja Austrumeiropas dienvidu stepēs (Donas un Dņepras lejtecēs), mūsdienu Ukrainas un Krievijas Federācijas teritorijās. Vēstures gaitā izplatījās arī Pievolgā, Ziemeļkazahijā un Sibīrijā. Kazakiem ir būtiska ietekme gan ukraiņu, gan krievu nāciju attīstībā.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazaku izcelsme ir neskaidra. Pirmoreiz viņi kā atsevišķs sociāls slānis parādījās 16. gadsimta sākumā, apgabalos starp Lietuvas dižkunigaitijas un Krimas hanistes pārvaldītajām teritorijām, veidodami teritoriālas militāras struktūras un baudot autonomiju. 16. gadsimta vidū konsolidējās Zaporožjes Seča (ukraiņu: Військо Запорозьке), kas kalpoja par vienu no ukraiņu nācijas veidošanās centriem. Militārisma un savas neatkarības dēļ kazaki bieži bija vieni no galvanajiem spēkiem pret centrālo varu vērstajās sacelšanās (Razina, Bulavina un Pugačova sacelšanās). Ar kazaku palīdzību Krievijas cariste 17. gadsimtā uzsāka Sibīrijas kolonizēšanu. XVIII gadsimta beigās kazaki kļuva par jurisdiski definētu sabiedrības slāni (Сословие) ar savām tiesībām un speciālām karaspēka daļām (parasti kavalēriju). Cita starpā kazaku karaspēka daļas kļuva bēdīgi slavenas Latvijas teritorijā 1905. gada revolūcijas apspiešanas laikā.

Krievijas pilsoņu kara laikā kazaki bija vieni no Baltās kustības galvenajiem balstiem (kaut bija arī sarkanie kazaki), tāpēc kazaki tika pakļauti nežēlīgām represijām. Pēc PSRS sabrukuma kazaku tradicionālajos apgabalos notika kazaku organizāciju atdzimšana un kazaku pašpārvaldes rašanās. Krievijas Federācijas armijā atjaunotas kazaku karaspēka daļas.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]