Kazimirs IV Jagellons

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Kazimirs IV)
Kazimirs IV
Kazimierz IV Jagiellończyk
Kazimieras Jogailaitis
Казімір Ягелончык
Lietuvas dižkungs
Amatā
1440. gads — 1492. gads
(kronēts 1440. gada 29. jūnijā, Viļņas katedrāle, Viļņa)
Priekštecis Žigimants
Pēctecis Aleksandrs Jagellons
Polijas karalis
Amatā
1447. gads — 1492. gads
(kronēts 1447. gada 25. jūnijā, Vāvelas katedrāle, Krakova)
Priekštecis Vladislavs III
Pēctecis Jans I Olbrahts

Dzimšanas dati 1427. gada 30. novembrī
Krakova, Polijas karaliste
(Karogs: Polija Polija)
Miršanas dati 1492. gada 7. jūnijā
Grodņa, Lietuvas lielkņaziste
(Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Apglabāts Vāvelas katedrāle, Krakova, Karogs: Polija Polija
Dinastija Jagellonu dinastija
Tēvs Jagailis
Māte Halšānu Sofija (Zofia Holszańska)
Dzīvesbiedrs(-e) Austrijas Elizabete
Bērni 13 bērni, to skaitā Hedviga Jagellona, Svētais Kazimirs, Vladislavs II Jagellons, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sigismunds I Vecais, Barbara Jagellona
Reliģija katoļticība

Kazimirs IV Jagellons (arī Kazimirs IV Jagellončiks, Kazimirs IV Jagelonietis, Kazimirs IV Jagailietis) (poļu: Kazimierz IV Jagiellończyk), Lietuvas liekņazistē Kazimirs I (lietuviešu: Kazimieras Jogailaitis, baltkrievu: Казімір Ягелончык; dzimis 1427. gada 30. novembrī, miris 1492. gada 7. jūnijā) bija Jagellonu dinastijas Lietuvas lielkņazs no 1440. līdz 1492. gadam un Polijas karalis no 1447. līdz 1492. gadam.

Viņa valdīšana iezīmējās ar diezgan naidīgām attiecībām ar Svētās Romas impērijas ķeizaru Frīdrihu III. Kazimira IV laikā Polija uzvarēja Trīspadsmitgadu karu pret Vācu ordeni un ieguva Karaļa Prūsiju un pieeju pie Baltijas jūras, bet atlikušajā Prūsijas daļā nodibinājās no Polijas atkarīga Prūsijas hercogiste.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1427. gadā Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa Jagaiļa un viņa sievas Sofijas no Haļšaniem (mūsdienu Baltkrievijā) ģimenē 1471. gadā Novgorodas pilsētas galva Marta Borecka un viņas dēli Dmitrijs un Fjodors veda sarunas ar Kazimiru IV par Novgorodas republikas pāriešanu Lietuvas pakļautībā, saglabājot senās privilēģijas un pareizticību.

Polija un Lietuva 1466. gadā

Kazimirs IV 1449. gadā parakstīja līgumu ar Maskavas kņazu Vasīliju II Tumšo, ar kuru Lietuva atzina Novgorodu, Pleskavu, Tveru un Rjazaņu par ietilpstošām Maskavijas ietekmes sfērā. Lietuvas dižkunigaitijas (LDK) dienvidus nodrošināja savienība ar Krimas hanu Hači Gireju, kas turpinājās līdz 1466. gadam. Tādējādi Kazimirs IV varēja iesaistīties veiksmīgajā Trīspadsmitgadu karā ar Vācu ordeni, kā arī attīstīt savas dinastiskās ambīcijas Bohēmijā un Ungārijā. Tikmēr Maskavija sev pakļāva Krievzemes ziemeļaustrumus, atbrīvojās no Zelta Ordas varas un nodibināja savienību ar Krimas hanisti. Kazimirs IV uz šīm stratēģiskajām izmaiņām nekādi nereaģēja. 1482. gadā Krimas haniste nopostīja Kijevu un postoši reidi no Krimas turpmāk notika regulāri. LDK robeža atkāpās līdz Ukrainas vidienei.[1]

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazimirs IV bija precējies ar Svētās Romas impērijas ķeizara Albrehta II meitu Elizabeti. Bērni — Vladislavs II, Jadviga (Bavārijas hercoga sieva), Svētais Kazimirs, Jans I Olbrahts, Aleksandrs Jagellons, Sofija (Albrehta I māte), Elizabete, Sigismunds I Vecais, Frederiks, Elizabete, Anna (Pomerānijas hercoga sieva), Barbara, Elizabete.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Jagaiļa dzimtas valdnieks
Priekštecis:
Vladislavs III
Polijas karalis
1447 — 1492
Pēctecis:
Jans I Olbrahts
Priekštecis:
Žigimants
Lietuvas lielkņazs
1440 — 1492
Pēctecis:
Aleksandrs Jagellons