Kehra (stacija) — Vikipēdija

Kehra
— Stacija —
Kehras vēsturiskā stacijas ēka 2012. gadā
Kehra
Pamatinformācija
Atklāta	1876. gadā
Vēsturiskie nosaukumi	Kedder Кеддерь
Stacijas tips	pasažieru
Platformu skaits	2
Sliežu ceļi	4
Adrese	Raudtee 1, Kehra Anija vald, Harjumaa 74305
Koordinātas	59°20′15″N 25°19′59″E / 59.33750°N 25.33306°E / 59.33750; 25.33306Koordinātas: 59°20′15″N 25°19′59″E / 59.33750°N 25.33306°E / 59.33750; 25.33306

Kehra (igauņu: Kehra) ir dzelzceļa stacija Igaunijā, Harju apriņķa Anijas pagasta Kehras pilsētā, dzelzceļa iecirknī Ilemiste—Tapa un tā atrodas 17,8 km attālumā no Aegvīdu, 38,7 km attālumā no Tapas un 39 km attālumā no Tallinas. Kehras stacija apkalpo vietējo un piepilsētas pasažieru vilcienu satiksmi, kā arī veic dzelzceļa kravu operācijas.

Kehrā pietur Tapas (Tartu, Valgas, Rakveres, Narvas) un Tallinas virzienā kursējošie starppilsētu pasažieru dīzeļvilcieni, kā arī piepilsētas elektrovilcienu maršruta Tallina—Aegvīdu—Tallina elektrovilcieni.^[1]^[2]

No 2011. līdz 2012. gadam projekta „Reisiplatvormide viimine eurokõrgusele“ ietvaros ar Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansējumu Aegvīdu stacijā tika izbūvētas divas jaunas pasažieru starpceļu platformas. Platformu augstums - 550 mm, garums - 150 m.^[3]^[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1876. gadā, sešus gadus pēc pirmā Igaunijas dzelzceļa Baltijas Osta—Rēvele—Tosno izbūves Baltijas dzelzceļu sabiedrība nolēma pasažieru satiksmi līnijā intensificēt un izbūvēja vairākas jaunas pasažieru stacijas, tai skaitā arī Kederu (vācu: Kedder, krievu: Кеддерь).

Stacijas ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stacijas ēka tika būvēta pēc tipveida projekta un Kedera līdz ar Lehtsi, Kohtlu un Auveri ieguva pēc dizaina un apjoma identiskas staciju ēkas, no kurām līdz 21. gadsimtam saglabājušās divas — Kehra un Lehtse.

Jaunais stacijas tips atšķirībā no pirmā laiduma koka stacijām bija mūra celtnes. Tā bija vienstāva klinkera ķieģeļu ēka ar simetriski kārtotu būvapjomu, tās centrālo rizalītu noslēdza uz priekšu izvirzīts koka frontons, ar nelielu rozes tipa lodziņu. Logailes veidotas pusaploces formā. Jumta forma - divslīpju ar nošļaptiem galiem. Logu arkas un stūru rustojums veidoti smilšakmenī. Nedaudz tiek izmantoti arī koka dekoratīvās plastikas elementi, proti, jumta pārkari balsta dekoratīvu spāru atbalsta konsoļu rinda.

Stacijas ēkas pasažieru uzgaidāmās zāles interjerā tika izveidoti koka kasešu griesti, grīdas tika ieklātas ar seštūru flīzēm, sienas — apmestas un krāsotas.

Stacijas paplašināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz ar Kehras celulozes un papīrfabrikas izveidošanu 1938. gadā, Kehras stacijā pieauga pasažieru pārvadājumu nozīme. 1950. gados, papīrfabrikai paplašinoties, pasažieru plūsmas vēl vairāk intensificējās un tika nolemts paplašināt arī Kehras stacijas ēku.

Pārbūves laikā pret vēsturisko celtni izturējās ar respektu. Pagarinot ēku abos virzienos, tika ievērots gan būvapjoma mērogs, gan arhitektoniskās kompozīcijas simetrija, gan eksterjera stilistika. Vienīgās atkāpes, veidojot piebūves daļas, bija silikātķieģeļu izmantojums oriģinālo klinkera ķieģeļu vietā, vienkāršota koka daļu atveide, kā arī fasāžu nokrāsošana.

Abos virzienos no ēkas kompozicionālās ass tika izveidoti piebūves apjomi vienā augstumā ar esošo apjomu. Tika atkārtotas logaiļu formas un stūru rustojums. Ēkas divslīpju jumts tika pārveidots par četrslīpju jumtu.

Novadpētniecības un brīvības cīņu muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gados pasažieru plūsmai samazinoties Kehras stacijas biļešu kases līdz ar uzgaidāmajām telpām tika slēgtas un ēka turpmāk vairs netika izmantota. Lai saglabātu kultūrvēsturisko objektu, 2008. gadā tika dibināta nevalstiskā organizācija MTÜ Kehra Raudteejaam, kas par savu mērķi izvirzīja atjaunot vēsturisko stacijas ēku iespējami oriģinālākā izskatā, taču saglabājot 1950. gados izveidotās piebūves, un ierīkot tajā Igaunijas neatkarības cīņu un novadpētniecības muzeju.

Apkārtne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kehras apkaimē ir nozīmīgas Igaunijas neatkarības cīņu vietas. 1919. gada 4. janvārī notikušajā Kehras kaujā tika sakauti sarkanās armijas spēki. 1996. gadā, pieminot vēsturiskos notikumus, pie Kehras stacijas tika atklāta piemiņas plāksne.^[5]

Elektrifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1970. gadu sākumā tika uzsākts darbs pie Tallinas-Kehras dzelzceļa iecirkņa elektrifikācijas, kas noslēdzās 1973. gadā. Regulāra elektrovilcienu kustība šajā iecirknī tika uzsākta 1974. gada 30. janvārī. 1977. gadā tika uzsākts 17 km garā dzelzceļa posma Kehra-Aegvīdu elektrifikācija, kas tika nodots ekspluatācijā 1978. gada 3. augustā.

Vienlaikus ar dzelzceļa elektrifikāciju tika palielināta arī kopējā dzelzceļa iecirkņa Ilemiste-Tapa caurlaidība. 1980. gadu otrajā pusē šajā iecirknī tika izbūvēts otrais sliežu ceļš.

Ilemiste - Lagedi (Posms nodots ekspluatācijā 1986. gada 13. janvārī)
Lagedi - Rāziku (Posms nodots ekspluatācijā 1986. gada 1. maijā)
Rāziku - Kehra (Posms nodots ekspluatācijā 1987. gada 21. jūlijā)
Kehra - Aegvīdu (Posms nodots ekspluatācijā 1987. gada 2. novembrī)