Keplera likumi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Keplera likumi ir vācu astronoma Johannesa Keplera atklatās likumsakarības, kas apraksta planētu kustību ap zvaigzni.

Keplera pirmais likums (elipses likums)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elipses likums attēlots

Planēta kustas ap zvaigzni pa elipsi, kuras vienā fokusā atrodas zvaigzne.

Keplera otrais likums (vienādo laukumu likums)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Planētas savā kustībā ap Sauli pārvietojas tā, ka vienādos laika sprīžos to rādiusvektori (vektors no Saules masas centra līdz planētas masas centram) pārklāj vienādus laukumus orbītas plaknē.

Keplera trešais likums (harmonijas likums)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Divu planētu apriņķošanas periodu kvadrāti attiecas tāpat kā to orbītu lielo pusasu kubi.

\frac{T_1^2}{T_2^2} = \frac{a_1^3}{a_2^3}, kur T_1 un T_2 — divu planētu apriņķošanas periodi ap Sauli, a_1 un a_2 — to orbītu lielo pusasu garumi.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Johanness Keplers pēc dāņu astronoma Tiho Brahes nāves 1601. gadā sāka pētīt slavenā astronoma ilggadīgos pierakstus, kuros bija precīzi planētu kustību novērojumi. Kad Keplers atzīmēja Marsa stāvokli noteiktos laika brīžos uz lielas papīra lapas, tad ideāla apļa vietā (kā līdz tam tika uzskatīts) uz lapas iezīmējās elipse. Atzīmējot Saules stāvokli attiecībā pret šo elipsi, tā atradās precīzi vienā elipses fokusā. Turpmākā analīze Kepleru noveda pie otrā un trešā likuma. Šos pētījumus viņš publicēja gramatā Astronomia Nova (Jaunā astronomija), kas tika izdota 1609. gadā.

Šo planētu kustības likumu atklašana bija svarīgs solis heliocentrisma attīstībā.