Kjusju

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kjusju
Kagošimas pilsēta ar Sakuradžimas vulkānu fonā
Ģeogrāfija
Kyushu Island in Japan.svg
Izvietojums Austrumāzija
Koordinātas 33°0′0″N 131°0′0″E / 33.00000°N 131.00000°E / 33.00000; 131.00000Koordinātas: 33°0′0″N 131°0′0″E / 33.00000°N 131.00000°E / 33.00000; 131.00000
Arhipelāgs Japānas arhipelāgs
Platība 36 752 km²
Garums 330 km
Platums 240 km
Augstākais kalns Kudžusans
1788 m
Administrācija
Karogs: Japāna Japāna
Lielākā pilsēta Fukuoka
Demogrāfija
Iedzīvotāji 13 189 000 (2011)
Blīvums 359/km²
Pamatiedzīvotāji japāņi

Kjusju (japāņu: 九州, Kyūshū — ‘Deviņas provinces’) ir trešā lielākā Japānas sala un vistālāk uz dienvidiem un rietumiem esošā no Japānas arhipelāga galvenajām salām. Tā tiek uzskatīta par japāņu civilizācijas dzimšanas vietu siltā klimata veicinātās mežsaimniecības un laiksaimniecības augstās produktivitātes dēļ. Citu nosaukumu vidū ir Kyūkoku (九国 — ‘Deviņas nācijas’ vai ‘Deviņas valstis’), Chinzei (鎮西 — ‘nomierina rietumus’). Senais reģions Saikaido sastāvēja no Kjusju un tai apkārt esošajām salām.


Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japāniski salas nosaukums ir 九州, kas burtiski nozīmē "Deviņas Provinces," japāņu valodas romanizācijā to atveido kā Kyūshū. Latviešu literatūrā biežāk sastopamais atveidošanas latviešu valodā variants ir Kjusju, taču ir arī citi varianti, piemēram, Kjūsjū.[1]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kjusju ir vistālāk dienvidos izvietotā no galvenajām Japānas arhipelāga salām. Rietumu krastu apskalo Austrumķīnas jūra, austrumu — Filipīnu jūra. Korejas šaurums ziemeļos to atdala no Korejas pussalas, Kanmona un Bungo šaurumi ziemeļaustrumos — no Honsju un Šikoku salām, Osumi šaurums dienvidos — no Nansei salām. Sala ir kalnaina un tajā atrodas Japānas augstākais aktīvais vulkāns Aso kalns. Ir daudz citu tektoniskas aktivitātes zīmju, piemēram, daudzas karsto avotu vietas, no kurām slavenākās ir Beppu salas austrumkrastā un Aso apkārtne Kjusju centrālajā daļā.

Nosaukumu salai ir devušas Saikaido deviņas provinces: Čikudzena, Čikugo, Hidzena, Higo, Budzena, Bungo, Hjūga, Osumi un Sacuma.

Pašreizējais Kjusju reģions (九州地方, kyūshū-chihō) sastāv no septiņām prefektūrām Kjusju salā un Okinavas prefektūras dienvidos no tās:

Pēc iedzīvotāju skaita lielākā pilsēta uz salas ir Fukuoka, ko apdzīvo apmēram 1,4 miljoni iedzīvotāju. Tā ir svarīgs biznesa centrs ar lielu starptautisku lidostu un vienu no piecām Japānas biržām. Kitakjusju pilsēta kā liels smagās rūpniecības centrs ar nedaudz mazāk kā miljonu iedzīvotāju. Kumamoto un Kagošimas pilsētas ir 3. un 4. pēc lieluma ar vairāk kā pusmiljonu iedzīvotāju. Nagasaki pilsētai ir viena no vecākajām ostām, kas savulaik bija vienīgā izeja uz citām valstīm Edo Perioda laikā no 16. gadsimta vidus līdz 18. gadsimta vidum.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kjusju ir mitrais subtropu klimats, īpaši siltas ir Mijadzaki un Kagošimas prefektūras.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie lauksaimniecības produkti ir rīsi, tēja, tabaka, saldie kartupeļi (jamss) un soja; šeit arī tiek plaši ražots zīds. Sala ir zināma pēc dažādiem porcelāna veidiem, piemēram, Arita, Imari, Sacuma un Karacu. Smagā rūpniecība ir koncentrēta salas ziemeļos ap Kitakjusju, Nagasaki un Ojitu, un ietver ķīmisko rūpniecību un metālapstrādi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Edgars Katajs. Japāna krustām šķērsām. Valters un Rapa

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]