Klaipēdas apgabals
Klaipēdas apgabals (lietuviešu: Klaipėdos kraštas, vācu: Memelland jeb Memelgebiet) ir vēsturiska teritorija, kas tika izveidota 1920. gadā saskaņā ar Versaļas līgumu un nodota Tautu savienības kontrolē, līdz apgabala iedzīvotāji balsošanā nolemtu atkal pievienoties Vācijai vai kā citādi. Atrodas mūsdienu Lietuvas teritorijā.
Vēsture[izmainīt šo sadaļu]
Līdz 13. gadsimta vidum Klaipēdas apgabala teritoriju apdzīvoja rietumbaltu ciltis kurši un skalvji. Tajā atradās kuršu zemes Megava, Pilsāts un Lamota. 1253. gadā Livonijas ordenis uzbūvēja mūra pili Klaipēdā un sadalīja kuršu zemes starp ordeni un Kurzemes bīskapiju. Pēc kuršu sacelšanās (1260-1267) apspiešanas ordenim izdevās pakļaut kuršu zemes gar Baltijas jūras krastu, bet par pārējām zemēm kaujas ar žemaišiem turpinājās līdz pat 15. gadsimta sākumam.
1422. gadā tika noslēgts Melno līgums, kurš fiksēja Prūsijas un Lietuvas robežu līdz pat 1918. gadam. No 1871. gada Prūsija ietilpa Vācijas impērijā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām kļuva aktuāla Vācijas robežu pārskatīšana. 1918. gada nogalē atsevišķi Prūsijas lietuviešu pārstāvji parakstīja Tilzītes aktu, kurā prasīja Mazās Lietuvas pievienošanu jaunizveidotajai Lietuvas Republikai. Tomēr saskaņā ar Versaļas līgumu no Vācijas tika atdalīta tikai teritorija uz ziemeļiem no Nemūnas upes. Tā tika nodota Francijas komisāra pārvaldē Tautu savienības uzraudzībā. Franči šeit nometināja nelielu garnizonu un vairākus karakuģus. Šajā laikā lielā daļā apgabala iedzīvotāju atbalstu guva ideja par brīvpilsētas izveidi pēc Dancigas parauga. 1923. gada janvārī Klaipēdas sacelšanās laikā Lietuvas brīvprātīgo armija okupēja Klaipēdas apgabalu. Franču karavīri simboliski pretojās uzbrukumam, taču drīz padevās un apgabals tika pievienots Lietuvai. 1924. gada 8. maijā tika parakstīta konvencija starp Lietuvu un rietumu sabiedrotajiem- Lielbritāniju, Franciju un ASV, kurā sabiedrotie atzina apgabala piederību Lietuvai un garantēja tam plašu autonomiju. Šajā laikā puse apgabala iedzīvotāju bija vācieši, puse- lietuvieši. Kuršu kāpas apdzīvoja arī apmēram 3000 kursenieku.
1939. gada 23. martā pēc saņemta ultimāta Lietuva bija spiesta parakstīt līgumu par Klaipēdas apgabala atdošanu Vācijai. Otrā pasaules kara beigās 1945. gada janvārī apgabalu ieņēma PSRS karaspēks un pēc kara beigām kopā ar Austrumprūsijas ziemeļu daļa iekļāva Padomju Savienībā. Apgabals tika iekļauts 1946. gadā izveidotajā Kaļiņingradas apgabalā, bet pēc diviem gadiem, tas tika iekļauts Lietuvas PSR. Kopš 1990. gada 11. marta Klaipēdas apgabals ir Lietuvas Republikas sastāvā.
