Klasicisms (mūzika)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Klasicisms mūzikā bija laika periods no 1750. gada līdz 1830. gadam, lai gan dažreiz uzskata, ka tas bija arī gan pirms, gan pēc šī perioda. Klasicisma perioda mūziku nevajadzētu jaukt ar klasisko mūziku, kas ir attiecināms uz vairākiem mūzikas veidiem šajā ērā. Bieži vien tradicionāli, bet nepareizi klasisko mūziku attiecina uz klasicisma perioda mūziku.

Klasicisms bija laika posmā starp baroka un romantisma periodu. Vislabāk no šī perioda pazīstamie komponisti ir Jozefs Haidns, Volfgangs Amadejs Mocarts un Ludvigs van Bēthovens. Vēl šajā laikā ievērojami bija Luidži Bokerīni, Mucio Klementi, Antonio Saljēri, Jans Ladislavs Duseks, Karls Fīlips Emanuels Bahs un Kristofs Vilibalds Gluks. Bēthovenu dažreiz uzskata par romantisma laikmeta komponistu. Klasicisms aizsākās apmēram 18.gs.vidū un spēcīgi izvērtās, sākot ar Lielo franču revolūciju. Šajā laikā tika uzsvērti ideāli - brīvība, brālība, vienlīdzība. Klasicisma laikā parādījās pirmās lielās koncertzāles. Klasicisma laikā komponisti rakstīja tādu mūziku, lai to uztvertu plaša sabiedrība - ne tikai bagātie ļaudis. Klasicisma stila mūzikā bija izstrādāti stabili žanri - sonāte, simfonija, kvartets.

Vīnes klasiskās skolas komponistu daiļrade ātri atrada arī Rīgas klausītājus. Oratoriju Pasaules radīšana Jozefs Haidns uzrakstīja 1798. g., un tā sasniedza Rīgu jau 1802. g. ar koncertizpildījumu Melngalvju namā. 1804. g. Rīgas Domā izskanēja Jozefa Haidna Septiņi vārdi pie krusta


Klasicisma pazīmes:
1.mūzikas valodas skaidrība
2.dziedošas, ritmiskas melodijas
3.nostabilizējās skaņdarbu formas
4.norobežojās mūzikas žanri
5.izteiksmes dabiskums un samērība
6.augsti tiek vērtēta saprāta loma

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]