Klements IV

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klements IV
Clemens IV
(Gui Foucois)
Klements IV

Amatā
1265. gada 5. februāris — 1268. gada 29. novembris
Priekštecis Urbāns IV
Pēctecis Gregorijs X

Dzimšanas dati starp 1190. un 1200. gadu
Gardas Senžilā, netālu no Nīmas Flag of Midi-Pyrénées.svg Langdoka
Miršanas dati 1268. gada 29. novembris
Viterbo, Flag of the Papal States (1808-1870).svg Pāvesta valsts
Tautība francūzis
Augstskola Parīzes universitāte (Sorbona)

Pāvests Klements IV (latīņu: Clemens IV), dzimtajā vārdā Gvido Fuko, iesauka Resnais (franču: Gui Foucois vai Foulques vai Foucault; dzimis: starp 1190. un 1200. gadu, miris: 1268. gada 29. novembris) bija Romas pāvests no 1265. gada līdz savai nāvei 1268. gadā. Atbalstīja Francijas karaļa brāļa Anžujas Kārļa iesaistīšanos cīņā pret Svētās Romas impērijas ķeizara Fridriha II pēcnācējiem. Viņa galmā uzturējās filosofs Akvīnas Toms un viņš atbalstīja arī angļu filosofu Rodžeru Bēkonu, kas viņam veltīja savu darbu Opus maius. Cita starpā bija Livonijas, Kursas un Prūsijas zemju feodālais seniors, viņa laikā kurši 1267. gadā parakstīja padošanās līgumu.

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis katoļu priestera ģimenē kā Gvido Fuko laika posmā starp 1190. un 1200. gadu Gardas Senžilā (Saint-Gilles-du-Gard), Langdokas teritorijā netālu no senās Nīmas pilsētas, kas vēlāk tika iekļauta Francijas karaļvalstī. Jaunībā bijis karavīrs, jurists, vēlāk kļuvis par Francijas karaļa Ludviķa IX sekretāru. Pēc sievas nāves viņš kļuva par garīdznieku, 1254. gadā par Lepuī bīskapu, 1259. gadā par Narbonas arhibīskapu, 1261. gadā par Sabīnas kardinālu. 1262.-1264. gadā viņš bija pāvesta legāts Anglijā.

Pēc pāvesta Urbāna IV nāves viņš piedalījās četrus mēnešus ilgā kardinālu konklāvā, kas beidzot viņu ievēlēja par Romas pāvestu 1265. gada 5. februārī. Sava pontifikāta laikā Klements IV atbalstīja Francijas karaļa brāļa Anžujas Kārļa (Charles d'Anjou) cīņu pret Manfredu Hohenštaufenu par Sicīlijas karaļa kroni, ko viņš ieguva 1266. gadā. Pastāvīgi uzturējās savā rezidencē Viterbo, kur mira 1268. gada 29. novembrī. Pēc viņa nāves kardināli nespēja vienoties par jaunu pāvestu gandrīz trīs gadus.

Pāvesta Klementa IV lēmumi par Livoniju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums atdalīt daļu no raksta un pievienot lapai Livonijas vēsture.
Klements IV (aizmugurē vidū) kronē Anžujas Kārli par Sicīlijas karali.
  • 1265. gadā pāvests atkārtoja aicinājumu bīskapiem un franciskāņu mūkiem sludināt krusta karu pret neticīgajiem Livonijā, Kursā un Prūsijā. Īpaši tas tika uzdots Marienverderas bīskapam Prūsijas teritorijā.
  • 1266. gadā pāvests Zemgales iekarošanas nolūkā apstiprināja atļauju Livonijas ordenim celt Mītavas pili Garajā salā (tagad - Jelgavas Pilssala), ko jau 1242. gadā bija izdevis Modenas Viļums.
  • 1267. gadā pāvests no jauna apstiprināja Rīgas arhibīskapijas dibināšanas 1255. gada dokumentu.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Klements IV