Klinšu kāpšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klinšu kāpšana Saksijas Šveicē

Klinšu kāpšana ir sporta un aktīvās atpūtas veids, kur dalībnieki pārvar dabīgas vai mākslīgas vertikālas sienas. Vēsturiski attīstījusies kā militāra vai saimnieciska nodarbe, mūsdienās pastāv galvenokārt kā sportiska aktivitāte. Viena no klinšu kāpšanas disciplīnām — sacīkšu kāpšana — ir Starptautiskās Olimpiskās komitejas atzīts sporta veids.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācību kāpšana pa mākslīgu sienu

Klinšu kāpšana kā šķēršļu pārvarēšanas veids pastāvējusi jau kopš seniem laikiem. Nepieejamās klintīs kāpts reliģiskos (nokļūšana svētās vietās, svētnīcās), militāros (izlūkošana, sakari), saimnieciskos (putnu olu vākšana, būvniecība) mērķiem. Uz Kraukļu klints Franku Šveicē atrastas keramikas lauskas, kas datētas ar 800.—400. gadiem p.m.ē. un šai klintij pēc mūsdienu standartiem ir trešā kāpšanas grūtības pakāpe.[1]

Klinšu kāpšana kā sporta un aktīvās atpūtas veids sāka attīstīties 19. gadsimta otrajā pusē, kad kļuva populāra uzkāpšana Falkenšteina klintī Saksijas Šveicē. Kāpšana lielākoties tika veikta neizmantojot mākslīgus palīglīdzekļus.[2] 1920. gados attīstījās tā sauktā "tehniskā kāpšana", kad ar dažādu tehnisku palīglīdzekļu palīdzību tika iekarotas visas līdz tam nesasniegtās Alpu klintis.[3] Brīva kāpšana atdzima 1950. gados, kad amerikānis Džons Gills izdomāja bolderingu un ieviesa magnija karbonātu kā pretslīdēšanas līdzekli. 1970. gados attīstījās klinšu kāpšana kā sporta veids. 1997. gadā pie Starptautiskās Alpīnisma asociācijas tika nodibināta Sacīkšu kāpšanas starptautiskā padome, kas 2007. gadā tika reorganizēta par patstāvīgu Starptautisko sacīkšu kāpšanas federāciju (IFSC).

Klinšu kāpšanas veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atkarībā no vietas, veida un pielietotā aprīkojuma klinšu kāpšanu var iedalīt sekojošās apakšdisciplīnās:

  • Boldrings (vai bolderings) — kāpšana 4—5 m augstās dabīgās vai mākslīgās sienās, var būt bez virvju nodrošinājuma.[4] Cēlies no rāpšanās nelielos klintsbluķos (angļu: boulder — ‘klints bluķis, laukakmens’),
  • Bilderings — kāpšana ēkās un būvēs (angļu: building — ‘ēka, celtne’), neizmantojot tam paredzētās ietaises (kāpnes u.c.),[5]
  • Traverss — kāpšana zemās (līdz 4 m) mākslīgās sienās horizontālā virzienā,
  • Ledus kāpšana — kāpšana pa kalnu ledu, sasalušu ūdenskritumu mākslīgu ledus sienu,
  • Kalnu kāpšana — kāpšana kalnos, dabīgās klintīs; var būt kombinēta ar ledus kāpšanu,
  • Kokos kāpšana — kāpšana kokos, izmantojot virves un citas kokus saudzējošas palīgierīces,
  • Sacīkšu kāpšana — sporta veids, galvenokārt izmantojot mākslīgas sienas. Dalās grūtajā kāpšanā (maršruta kāpšana), ātrajā kāpšanā un boldringā. Kopš 2007. gadā sacīkšu kāpšanas aktivitātes koordinē Starptautiskā sporta kāpšanas federācija.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kurt Albert: Fight Gravity- Klettern im Frankenjura, tmms-Verlag, Korb 2005, ISBN 3-930650-15-0; S. 10
  2. Meilensteine des Alpinkletterns auf www.kletterphoto.de; Abgerufen am 30. April 2010
  3. Reinhold Messner: Vertical. 100 Jahre Kletterkunst, Blv, München 2002, ISBN 3-405-16420-6; S. 86 ff
  4. Kalnākāpēju sporta centrs
  5. Bolderings vs. bilderings Rīgā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]