Klintaines pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Klintaines pagasts
Klintaines pagasts LocMap.png
Novads: Pļaviņu novads
Centrs: Stukmaņi
Platība: 94,13 km2
Iedzīvotāji (2010): 860[1]
Blīvums: 9.1 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Stockmannshof
krievu: Штокманская

Klintaines pagasts ir viena no Pļaviņu novada administratīvajām teritorijām tā rietumos, Daugavas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Pļaviņu pilsētu un Vietalvas un Aiviekstes pagastiem, Kokneses novada Kokneses un Bebru pagastiem, kā arī pa Daugavu ar Jaunjelgavas novada Staburaga un Seces pagastiem un Salas novada Sēlpils pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Stukmaņi (pagasta centrs), Rīteri, Klintaine, Mūrnieki, Sturti, Dīķīši, Stēģi, Alkšņi, Čulkstēni, Salas, Zemlejas.

Upes: Daugava, Pelve, Pērse, Piešupīte, Rīterupīte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stukmaņu pagastā 19. gadsimta beigās izauga Pļaviņu miests. Pēc 1920. gada agrārās reformas Stukmaņu muižu sadalīja 257 vienībās 1693 ha kopplatībā, Rīteres muižu sadalīja 39 vienībās 490 ha kopplatībā. 1925. gadā pagastu pārdēvēja par Pļaviņu pagastu. 1927. gadā Pļaviņām piešķīra pilsētas tiesības un atdalīja no pagasta. 1933. gadā no Pļaviņu pilsētas atdalīja Gostiņu pilsētu. 1935. gadā pagasta platība bija 110 km² un tajā dzīvoja 1695 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Pļaviņu un Klintaines ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Klintaines ciems ietilpis Pļaviņu (1949-1959), Krustpils (1959-1962), Jēkabpils (1962-1967) un Stučkas (vēlāk Aizkraukles) (pēc 1967. gada) rajonos. 1954. gadā Klintaines ciemam pievienoja Pļaviņu ciemu, 1960. gadā padomju saimniecības «Pļaviņas» teritoriju pievienoja Pļaviņu lauku teritorijai. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Pļaviņu pilsētai.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Klintaines pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Pļaviņu novadā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • nr. 2.: Robežakmens (14.-15.gs.), Rīgas - Daugavpils šosejas 120. km, Lejas silā
  • nr. 112.: Avotiņkalns (pilskalns) - pie bijušajiem Avotiņiem un Lūzāniem
  • nr. 113.: Pļaviņu pilskalns (Kaķu kalns) - pie Kaķkalniem
  • nr. 114.: Kalnapeļņu senkapi - pie Kalnapeļņiem
  • nr. 115.: Vīna kalns (pilskalns) un senkapi - pie Vīnakalniem
  • nr. 116.: Oliņkalns (pilskalns) - uz Daugavas salas iepretim Stukmaņiem
  • nr. 6156.: Stukmaņu muižas apbūve (17. gs. II p. - 20. gs. s.)
  • nr. 6157.: Vecā Stukmaņu muižas kungu māja "Sikadele" (18. gs. 2. p.)
  • nr. 6158.: Stukmaņu muižas ratnīca un zirgu stallis ar torni (18. gs. b.)
  • nr. 6159.: Stukmaņu muižas klētis[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)