Klonēšana

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aita Dollija, vēsturisks klonēšanas rezultāts, izbāznis muzejā Skotijā

Klonēšana (grieķu: klōn - zars, dzinums) ir ģenētiski identisku gēnu, šūnu vai organismu iegūšana un pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā.

  • Augus klonē jau kopš senās Ķīnas laikiem.
  • Dzīvnieku klonēšanā ir vairāki secīgi posmi: no klonējamā dzīvnieka iegūst somatisko šūnu, no olšūnas donora iegūst olšūnu, no somatiskās šūnas izņem kodolu un ievada olšūnā, kurai pirms tam izņemts kodols. Tad ar īpašām ķīmiskām vielām ierosina jaunizveidotās šūnas dalīšanos un dīgļa veidošanos. Izveidojies dīglis tiek implantēts aizvietotājmātes dzemdē, kur attīstās līdz dzimšanai.

Klonēšanas paņēmieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tehnoloģija A[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. No vienas aitas (A) paņem olšūnu, bet no otras aitas (B) jebkuru citu šūnu ar ģenētisku informāciju.
  2. Olšūnu iztīra. No tās izņem ģenētisko informāciju (kodolu). Savukārt no otras šūnas atstāj tikai šūnas ģenētisko informāciju, atsakoties no pašas šūnas.
  3. Šūnas ģenētisko informāciju ievada olšūnā.
  4. Attīstās embrijs.
  5. Piedzimst jērs, kas ir aitas (B) kopija, jo satur tikai tās ģenētisko informāciju. Šādas aitas kopijas var veidot neierobežoti daudz (tik,cik ir donora olšūnu).

Tehnoloģija B[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dabiski apaugļo aitu ar teķa palīdzību.
  2. Olšūna sāk attīstīties.
  3. Dalīšanās sākumā, kad dīglī ir tikai astoņas šūnas, to sadala četrās daļās - katrā pa divām šūnām.
  4. No izveidotajiem četriem embrijiem attīstās četras aitas, kurām ir vienāda ģenētiskā informācija, kas nāk gan no mātītes, gan tēviņa.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gadā žurnāls Science rakstīja par veiksmīgu olšūnas apaugļošanu mēģenē. 1977. gadā Oksfordas universitātes zooloģijas profesors Dž. Gerdons klonēja vairāk nekā 50 vardes. 1978. gadā veikta pirmā mēģenes (apaugļota ārpus mātes ķermeņa) bērna dzimšana - Luīze Brauna Apvienotajā Karalistē. 1987. gadā Džordža Vašingtona universitātes speciālisti sadalīja cilvēka iedīgli un klonēja to līdz 32 šūnām.

1996. gadā Skotijā tika klonēts pirmais dzīvnieks — aita Dollija. Kopš šī laika pasaulē klonēti dažādi dzīvnieki: teļi, kazas, peles, suņi u.c. Dzīvnieku klonēšana ir perspektīva metode dzīvnieku selekcijā un biotehnoloģiskajā pavairošanā, transplantēšanai nepieciešamo orgānu audzēšanā, iedzimto slimību pētīšanā.

1998.gadā Teksasā tika klonēti teļi. Tie ir ģenētiski uzlaboti mājlopi, lai varētu ražot pienu medicīniskiem nolūkiem. Zinātnieki Jaunzēlandē paziņoja, ka veiksmīgi klonējuši kādu izmirstošu savvaļas govi. Čikāgas zinātnieks - avantūrists Sids paziņoja par cilvēku klonēšanas laboratorijas radīšanu. Dienvidkorejas zinātnieki paziņo par kādu ģenētiski radītu dvīni. Japāņi paziņoja, ka no vienas govs klonēti vairāki teļi. 1999. gadā tika paziņots, ka Luiziānā dzimušas 3 klonētas kazas. Ķīniešu zinātniekiem izdevās radīt klonētas pandas embriju, izmantojot truša olšūnu.

2000. gadā tika paziņots par klonēta pērtiķa radīšanu Oregonā. Zinātnieku grupa, kas klonēja aitu Dolliju, radīja pasaulē pirmās klonētās cūkas. Šis sasniegums palielināja cerības, ka kādu dienu klonētas cūkas varēs izmantot kā orgānu donorus, lai cilvēki iegūtu tik ļoti nepieciešamās rezerves daļas. Japānas zinātnieki ieguva klonētus teļus un vēlējās uzlabot govju klonēšanas tehniku, jo valsts tirgū ir liels pieprasījums pēc kvalitatīvas liellopu gaļas.

2001. gadā arvien vairāk laboratoriju paziņoja par cilvēku klonēšanas mēģinājumiem. 2002. gadā raelītu reliģiskās sektas pārstāvji paziņoja par veiksmīgu 31 gadu vecas amerikānietes klonēšanu (šis fakts tiek apstrīdēts). 2004. gadā kāds ASV mediķis paziņoja, ka viņa vadītajai pētniecības grupai izdevies kādai sievietei transplantēt klonētu cilvēka embriju. Nav zināms, vai klonētā embrija transplantācija bijusi veiksmīga un vai pacientei iestājusies grūtniecība.

Eiropas Padomes dalībvalstis, citas valstis un Eiropas kopiena izveidojušas Konvenciju par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā, medicīnā, izdots papildprotokols Par cilvēku klonēšanas aizliegumu. Tajā norādīts: "jebkura darbība ar mērķi radīt cilvēku, kas ģenētiski identisks citam cilvēkam, vienalga, dzīvam vai mirušam, ir aizliegta". Konvencijā tiek uzsvērts, ka šūnu un audu klonēšanu visā pasaulē uzskata par vērtīgu biomedicīnas nozari, kas ir ētiski pieņemama. Tomēr pastāv dažādi viedokļi par embrionālās izcelsmes nediferencētu šūnu klonēšanas ētiskajiem aspektiem. Konvencija nosaka skaidru barjeru pret cilvēku embriju nepareizu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]