Knābjgalvju kārta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Knābjgalvju kārta
Knābjgalvju kārta
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Posmkāji (Arthropoda)
Klase Kukaiņi (Insecta)
Apakšklase Spārneņi (Pterygota)
Infraklase Jaunspārņi (Neoptera)
Kārta Knābjgalvju kārta (Mecoptera)
Iedalījums

Knābjgalvji (Mecoptera) ir salīdzinoši neliela, bet sena kukaiņu kārta. Ir zināmas ap 600 mūsdienu un ap 400 izmirušās knābgalvju sugas. Fosilie knabjgalvji ir zināmi jau no perma perioda.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķermeņa garums līdz 3 cm. Viena no grupas raksturīgākajām īpašībām ir knābjveidīga galvas priekšējā daļa, kuras galā ir izvietoti ļoti sīki grauzēja tipa mutes elementi. Garākie mutes elementi ir maksillas. Mandibulu forma ir atkarīga no barošanās īpatnībām. Augēdājām (Boreidae, Panorpididae un Eomeropidae) tās ir īsas un resnas, ar diviem vai vairākiem subterminālajiem zobiem. Plēsīgajām formām (Bittacidae) mandibulas garas, saplacinātas, ar slīpu galu un ar vienu zobu; darbojas līdzīgi šķērēm. Maitēdāju mandibulas pēc savas uzbūves variē starp šiem abiem variantiem. Pie „knābja” pamatnes atrodas samērā garas antenas. Antenas sastāv no 16-20 līdz pat 60 posmiņiem. Antenām, iespejams, ir būtiska nozīme maitēdājām sugām barības meklēšanā, kā arī dzimumpartnera meklēšanā. Tās kalpo, kā hemoreceptori. Galvas sānos izvietotas fasetveidīgas saliktās acis. Bet uz pieres lielakajai sugu daļai ir trīs vienkāršās acis.

Tāpat kā tīklspārņiem, knābjgalvjiem ir raksturīgi divi pāri vienādi attīstīti, caurspīdīgi, tīklveida spārni ar neregulāriem plankumiem. Spārnu virsmu var klāt sīki matiņi. Knābjgalvji ir vāji lidotāji, un daudzām ģintīm spārni ir pakļauti redukcijai (līdz pat pilnīgai pazušanai). Īpaši tas raksturīgs Apteropanorpidae un Boreidae dzimtām. Boreīdu spārni reducējas līdz sklerotizētēm plāksnītēm, bet tēviņiem tie pārtop par šauriem āķīšiem, kurus tie kopulācijas laikā izmanto mātīšu satveršanai. Kājas lielākajai pārstāvju daļai ir skrējēja tipa ar piecu posmu pēdiņu un diviem nadziņiem. Īpaša skrējējkaju nozīme ir bezspārnu knābgalvju formām. Plēsēju (Bittacidae) pārstāvjiem ir tikai viens nadziņš. Turklāt to piektais posmiņš spēj piespiesties pie ceturtā. Šīs dzimtas ekstremitātes ir tik garas, ka tie ārēji sāk līdzināties garkājodiem. Knābjgalvjiem ir raksturīgs tievs, izstiepts 10—posmu vēders, aizmugurējā galā izliekts uz augšu. Tēviņiem vēdera galā ir paresninājums ar kopulacijas orgāniem, kas dara to līdzīgu skorpionu vēderam.

Ekoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Knābjgalvji reti sastopami lielā skaitā. Attīstība ar pilnu pārvēršanos. Kāpuri atgādina tauriņu kāpurus, tikai tiem ir 8 vēdera kājas. Uz ziemu tie iekūņojas. Kūniņas brīvas. Knābjgalvji ir plaši izplatīti dažādās pasaules daļās.