Knuts I

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Zviedrijas karali. Par Anglijas, Dānijas, Norvēģijas karali skatīt rakstu Knuds I.
Knuta I zīmogs

Knuts I (Knut Eriksson; ap 1150 — 1195) bija Zviedrijas karalis (1167—1195), Ērika Svētā dēls.

Pēc Ērika Svētā nogalināšanas līdz 17 gadu vecumam dzīvoja Norvēģijā, kur tika nogādāts, lai izvairītos no nogalināšanas. Pēc tam atgriezās Zviedrijā un 1167. gadā pie Vēterna ezera no slēpņa nogalināja karali Kārli VII. Valdīšanas laikā sakārtoja naudas sistēmu. Noslēdza vienošanos ar Lībeku un sāka aicināt vācu amatniekus un tirgotājus uz Zviedriju. Tā kā 1187. gadā somi (varbūt igauņi vai līvi) pēkšņā uzbrukumā nopostīja valsts galvaspilsētu Sigtunu, Knuts I sāka apbūvēt vietas, kur pašlaik atrodas Stokholma (uzbūvēja cietoksni uz kādas salas).

Apbedīts Varnhemas klosterī.


Karaliskie tituli
Priekštecis:
Kārlis VII
Zviedrijas karalis
1167—1195
Pēctecis:
Sverkers II